Dienvidkurzemes novada pašvaldība

KROTES KRONVALDA ATA PAMATSKOLA

Krotes pamatskola, Krote, Bunkas pagasts, Dienvidkurzemes novads, LV-3444, Reģ.nr.4112901033

tālr. 26183364, 63453070, e-pasts krotes.skola@dkn.lv, www.krotesskola.mozello.lv         

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu, Ministru kabineta 27.11.2018. noteikumu Nr. 747 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem″ 15. punktu un 11. pielikuma 19. punktu, Ministru kabineta 3.09.2019. noteikumu Nr. 416 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem″ 20. punktu un 11. pielikuma 16. punktu, izglītības iestādes nolikuma punktu.

I Vispārīgie jautājumi

1.       Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – vērtēšanas kārtība) (turpmāk – skolā) nosaka, kā tiek īstenota summatīvā, diagnosticējošā un formatīvā vērtēšana un skolas dokumentos atspoguļoti skolēnu mācīšanās rezultāti.

2.       Vērtēšanas kārtība nosaka vienotus skolēnu mācīšanās vērtēšanas pamatprincipus skolā un veicina par tiem skolēnu un pedagogu izpratni.

3.       Ar vērtēšanas kārtību klašu audzinātāji iepazīstina skolēnus katra mācību gada sākumā. Skolēns skolas sagatavotā veidlapā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar vērtēšanas kārtību.

4.       Skola nepilngadīgā skolēna likumiskos pārstāvjus (turpmāk – vecākus) ar vērtēšanas kārtību iepazīstina katra mācību gada sākumā, elektroniski nosūtot to skolvadības sistēmā (turpmāk – E-klasē). Vērtēšanas kārtība pieejama arī skolas mājas lapā.

II Mācību snieguma vērtēšanas plānošana

5.       Skola plāno un īsteno valsts pamatizglītības  standartā noteiktos mācību snieguma vērtēšanas veidus:

5.1. formatīvā vērtēšana, kas ir ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem;

5.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu skolēnam papildu atbalstu, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

5.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma nobeigumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu.

6.  Pedagogi, sadarbojoties mācību priekšmetu vai mācību jomas grupās, mācību gada sākumā izstrādā summatīvo vērtēšanas darbu plānu atbilstoši mācību priekšmeta (satura specifikai, fiksējot to kopējā skolas plānošanas dokumentā.

7.  Līdz 10. septembrim skolēniem un vecākiem E-klasē tiek publicēts visu mācību priekšmetu vērtēšanas plāns, kas ietver summatīvās vērtēšanas darbu skaitu, tematu, katram darbam piešķirto svaru.

8. Katra mācību gada sākumā mācību priekšmeta  pedagogs iepazīstina skolēnus ar attiecīgā mācību priekšmeta vērtēšanas plānu, kas ietver summatīvās vērtēšanas darbu skaitu, katram darbam piešķirto svaru un mācību gada un mācību priekšmeta vērtējumu iegūšanas nosacījumus.

    8.2. Vērtējumu mācību priekšmetā  iegūst, aprēķinot temata nobeiguma pārbaudes darbu vidējo      vērtējumu  Ja vidējais vērtējums aiz komata ir vismaz 0,6, tad vērtējumu noapaļo ar uzviju.

    8.3. Ja skolēns piedalījies mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, kas saistīti ar konkrētu mācību priekšmetu,, sporta sacensībās, tad skolēnam attiecīgā mācību priekšmetā ar uzviju noapaļo, ja vidējais vērtējums aiz komata ir vismaz 0,5.

9. Summatīvo vērtējumu skaits mācību priekšmetā atbilst tematu skaitam, bet tas var arī pārsniegt tematu skaitu, ja pedagogs atbilstoši konkrētās klases vajadzībām tematu sadala daļās un piešķir svaru.

10. Skolēnam dienā tiek plānots ne vairāk kā divi temata nobeiguma vērtēšanas darbi. Darbu norises laiku pedagogs fiksē E-klases pārbaudes darbu plānotājā  ne vēlāk kā nedēļu pirms darba norises un informējot skolēnus.

12.    Pirms katra temata nobeiguma vērtēšanas darba mācību priekšmeta  pedagogs informē skolēnu par plānoto sasniedzamo rezultātu un vērtēšanas kritērijiem.

13.    Mācību priekšmeta pedagogs pielāgo mācību snieguma vērtēšanu skolēnu dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījumam un ilgumam, videi, skolēna snieguma demonstrēšanas veidam, piekļuvei vērtēšanas darbam.

14.  Skolēniem var uzdot mājas darbus, lai  nostiprinātu mācību stundas laikā iegūtās zināšanas un prasmes, attīstītu patstāvīgā darba prasmes, kā arī sagatavotos turpmākajam darbam klasē.

III Mācību snieguma vērtējumu atspoguļošana un vērtēšanas organizēšana

15.    Vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus un vienādus kritērijus.

16.    Formatīvie vērtējumi par būtiskiem skolēniem sasniedzamajiem rezultātiem katra temata ietvaros tiek fiksēti E-klasē. Tos pedagogi izmanto, plānojot mācīšanu, savukārt skolēni, plānojot savu mācīšanos. Formatīvie vērtējumi neietekmē vērtējumu mācību gada beigās.

17.    Pedagoga noteiktie temata nobeiguma vērtēšanas darbi ir obligāti, izņemot vērtēšanas kārtības 25. punktā noteikto gadījumu. Ja skolēns nepiedalās temata nobeiguma darbā, pedagogs E-klasē fiksē gan skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu („n”), gan obligāti veicamā temata nobeiguma  darba neizpildi („nv”).

18.    Skolēnu saņemtos formatīvos vērtējumus atspoguļo procentos  pret maksimāli iespējamo.

19.    Summatīvajā vērtēšanā  1.–3. klasēs vērtējumu izsaka apguves līmeņos: sācis apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “S”), turpina apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “T”), apguvis (E-klasē apzīmē ar burtu “A”), apguvis padziļināti (E-klasē apzīmē ar burtu “P”), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 1. pielikumu).

20.    Summatīvajā vērtēšanā 4.–12. klasēs vērtējumu izsaka ballēs  (10 – "izcili", 9 – "teicami", 8 – "ļoti labi", 7 – "labi", 6 – "gandrīz labi", 5 – "viduvēji", 4 – "gandrīz viduvēji", 3 – "vāji", 2 – "ļoti vāji", 1 – "ļoti, ļoti vāji"), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 2. pielikumu). E-klasē punkti tiek noapaļoti.

21.    Pedagogs jebkurā temata nobeiguma vērtēšanas darbā nodrošina skolēnam iespēju demonstrēt sniegumu visos apguves līmeņos 1.–3. klasēs un atbilstoši jebkuram vērtējumam 10 ballu skalā
4. –12. klasēs.

22.    Apzīmējumu „nv” (nav vērtējuma) mācību snieguma vērtēšanā pedagogs lieto, ja skolēns:

21.1. nav piedalījies mācību stundā, kurā tika kārtots pedagoga noteiktais obligātais temata nobeiguma darbs, kurš skolēnam bija jāizpilda (apzīmējums – “n/nv”);

21.2.  noteiktajā laikā nav iesniedzis temata nobeiguma darbu;

21.3. temata nobeiguma darbu nav veicis patstāvīgi, piemēram, ir iesniedzis cita autora darbu vai tā daļu (plaģiātu);

21.4. temata nobeiguma darbā ir izmantojis cilvēka cieņu aizskarošu saturu vai izteikumus.

23.    Ja skolēns summatīvajā pārbaudes darbā nav ieguvis vērtējumu, pedagogs nosaka darba veikšanas termiņu divu nedēļu laikā kopš temata nobeiguma darba norises vai skolēna atgriešanās skolā.

24.    Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ ir kavējis vairākus temata nobeiguma pārbaudes darbus priekšmetā, pedagogs, saskaņojot ar skolas direktora vietnieku, var veidot kombinētu pārbaudes darbu par vairākiem tematiem, pielāgojot šī darba svaru mācību priekšmetā.

25.    Ja līdz mācību gada noslēgumam nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmeta  temata nobeiguma pārbaudes darbiem, skolēns nesaņem vērtējumu gadā.

26.    Semestra vērtējumus neizliek.

27.    Pedagogs var izmantot iegūtos mācīšanās pierādījumus un atbrīvot skolēnu no temata nobeiguma darba vai darba daļas izpildes sakarā ar skolēna piedalīšanos ārpusskolas pasākumos, kas saistīti ar konkrēto mācību priekšmetu  un atspoguļo pierādījumus par mācību priekšmetā  paredzēto sasniedzamo rezultātu apguvi.

28.    Pedagogi papildus mācību snieguma vērtēšanai vērtē skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi, fiksējot vērtējumus E-klasē. Šie vērtējumi neietekmē mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā.

    V Neiegūto summatīvo vērtējumu iegūšana.

29.  Skolēnam ir pienākums uzrakstīt visus semestrī paredzētos temata noslēguma darbus.

30.  Skolēnam ir pienākums iesniegt darbu vai uzrakstīt neuzrakstīto temata noslēguma darbu 2 nedēļu laikā no atgriešanās skolā mācību priekšmeta stundā. Izvērtējot objektīvus apstākļus ( ilgstoša slimošana, dalība projektos u.tml., izņemot skolēnu ģimenes ceļojumi), termiņš tiek pagarināts.

31.  Ja skolēns nav bijis skolā 5 un vairāk darba dienas slimības dēļ un tas tiek apstiprināts ar ārsta zīmi, skolēnam tiek dota iespēja sagatavoties, nosakot papildus termiņu.

32.  Ja skolēns ilgstoši slimojis ( mēnesi un vairāk), tad skolēnam tiek izstrādāts individuālais plāns mācību satura apguvei un pārbaudījumu veikšanai.

33.  Ja skolēns nav veicis visus temata noslēguma darbus, skolotājam ir pienākums gada vērtējumā izlikt nv. Ja skolēns gada vērtējumā ir ieguvis nv, tad netiek pārcelts nākamajā klasē. Skolēnam tiek noteikti papildus mācību pasākumi un pēcpārbaudījums atbilstoši likumā noteiktai kārtībai.

     VI Mācību snieguma vērtējumu paziņošana

34.    Ierakstus par mācību stundu un mājas darbu E-klases žurnālā pedagogi veic par katru dienu līdz plkst. 18.00, skolēnu saņemtos formatīvos vērtējumus fiksē ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, bet summatīvos vērtējumus – ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc temata nobeiguma darba iesniegšanas.

35.    Mācību priekšmeta temata nobeiguma pārbaudes darbi tiek analizēti un saglabāti pie pedagoga līdz mācību gada beigām. Pēc pilngadīga skolēna vai vecāka lūguma pedagogs nodrošina viņam iespēju iepazīties ar attiecīgā skolēna veikto temata nobeiguma pārbaudes darbu.

VII Mācību snieguma vērtējumu pārskatīšana

36.    Ja radušās nesaskaņas par skolēna vērtējumu mācību priekšmetā temata noslēgumā, pēc vecāku vai pilngadīga skolēna rakstiska pieprasījuma skolas direktors pieņem lēmumu par vērtējuma apstiprināšanu vai pārskatīšanu.

VIII Summatīvo vērtējumu uzlabošana mācību gada noslēgumā

37.  Pēdējais temata noslēguma darbs mācību gadā tiek plānots ne vēlāk kā 20.maijā.

38.    Ja mācību gada noslēgumā 4.-9. klašu skolēns izsaka vēlēšanos uzlabot vērtējumu, pedagogs piedāvā kombinētu pārbaudes darbu, kas ietver būtiskāko mācību gada sasniedzamo rezultātu pārbaudi mācību priekšmetā (kursā). Šajā darbā iegūtā vērtējuma svars ir 70 % pret iepriekš iegūto vērtējumu gadā.

39.    Ja mācību gada noslēgumā 1.-3. klašu skolēns izsaka vēlēšanos uzlabot kompleksā sasniedzamā rezultātu vērtējumu, pedagogs piedāvā kombinētu pārbaudes darbu, kas ietver būtiskākos mācību gada sasniedzamos rezultātus mācību priekšmetā.

40.    Ja mācību gada noslēgumā skolēns izsaka vēlēšanos uzlabot vērtējumu, tad 1.-3.klašu skolēna likumiskais pārstāvis, 4.-9. klašu skolēns raksta pieteikumu e-klasē direktores vietniecei izglītības jomā. Vērtējuma uzlabošanas datums tiek noteikts ar direktores rīkojumu.

VI. Noslēguma jautājumi

41.    Atzīt par spēku zaudējušu vērtēšanas kārtību no 2023.1.09.

42.    Vērtēšanas kārtība stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.

43.    Grozījumus vērtēšanas kārtībā izdara, pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos vai skolas pedagoģiskās padomes lēmumu.