KROTES
KRONVALDA ATA
PAMATSKOLA
KARJERAS PROGRAMMA
2022./2023. mācību gadam
Sagatavoja:
Liene Sokolovska
Pedagoģe karjeras konsultante
Saskaņota ar skolas direktori 2022.gada 1.septembrī
Krote
2022
SATURA RĀDĪTĀJS
1. KARJERAS VEIDOŠANAS ASPEKTI
2. KARJERAS IZGLĪTĪBA
3. KARJERAS IZGLĪTĪBAS PLĀNOŠANA
4. KARJERAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA 1. ‑ 12. klasei
5. KARJERAS IZGLĪTĪBĀ SASNIEDZAMĀS PRASMES
6. KARJERAS IZGLĪTĪBAS VĒRTĒŠANA
7. KARJERAS IZGLĪTĪBĀ IZMANTOJAMĀS METODES
8. APLŪKOJAMIE TĪMEKĻA RESURSI, KAS SAISTĪTI AR KARJERAS IZGLĪTĪBU
9. KARJERAS IZGLĪTĪBAS ĪSTENOŠANAI IETEICAMĀ LITERATŪRA
10. NORMATĪVIE DOKUMENTI
1. KARJERAS
VEIDOŠANAS ASPEKTI
Terminu
skaidrojums
Informācijas
meklēšanas prasmes ir prasmes
apkopot, analizēt, sintezēt ar karjeras izglītību
saistīto informāciju.
Karjera ir
cilvēka resursu efektīva izmantošana dzīves mērķu sasniegšanai, cilvēka
mērķtiecīga darbība savu kompetenču pilnveidei un izaugsmei visa mūža garumā.
Tas ir nepārtraukts mācīšanās un attīstības process; tā ir cilvēka virzība visa
mūža garumā gan sociālajā, gan profesionālajā jomā.
Karjeras
atbalsts ir darbību kopums,
kas jebkurā vecumā, jebkurā dzīves posmā
ļauj noteikt un apzināties savas spējas, prasmes un intereses,
pieņemt jēgpilnus lēmumus par izglītību, apmācību un profesiju, kā ari vadīt
savu personīgo dzīves ceļu mācībās, darbā un citur, kur šis spējas un prasmes
tiek apgūtas un/vai izmantotas.
Karjeras attīstība ir indivīda personīgās dzīves, mācību un darba vadības
process mūža garumā. Tas ir nepārtraukts process, kura gaitā cilvēks izmanto
informāciju par sevi, un apkārtējo pasauli, analizē un pielieto to, lai
izvēlētos savu nodarbošanās jomu un pēc tam jau konkrētu profesiju.
Karjeras izglītība ir plānots pasākumu, kursu un programmu nodrošinājums
izglītības iestādēs, lai palīdzētu izglītojamajiem attīstīt prasmes savu
interešu, spēju un iespēju samērošanā, savu karjeras mērķu izvirzīšanā,
karjeras vadīšanā; sniegtu zināšanas un izpratni par darba pasauli, tās saikni
ar izglītību, par karjeras plānošanu un tālākizglītības iespējām, kā arī
nodrošinātu efektīvu dalību darba dzīvē.
Mūsdienās karjeras jēdziena saturs ir ievērojami
paplašinājies. Ja sākotnēji jēdzienu “karjera” skaidroja un asociēja ar sekmīgu
darbošanos kādā profesionālajā jomā, kurā ir iespējama izvirzīšanās, slavas un
popularitātes sasniegšana, tad tagad termins “karjera” ir jāsaprot ne vien kā
izaugsme profesionālajā jomā, bet arī kā likumsakarīga personības izaugsme un
nodarbošanās secīga maiņa visas dzīves garumā.
Karjeras
izglītības programma ir
plānots pasākumu, kursu un programmu nodrošinājums izglītības iestādē, kas
sekmē karjeras plānošanu un attīstīšanu visā mūža garumā.
Karjeras
konsultants ir persona, kurā
karjeras konsultanta amatā palīdz cilvēkiem izpētīt savus karjeras mērķus,
tiekties pēc tiem un tos sasniegt.
Karjeras
vadības prasmes ir prasmju
kopums, kas indivīdiem (un grupām) nodrošina strukturētus veidus, kā apkopot,
analizēt, sintezēt un organizēt ar sevi, ar izglītību un ar nodarbinātību
saistīto informāciju, kā arī attīsta prasmes pieņemt un īstenot lēmumus un
karjeras maiņu.
Pedagogs
karjeras konsultants ir
persona, kura pedagoga karjeras konsultanta amatā palīdz
attīstīt skolēnu prasmes un zināšanas, kas viņiem ļautu
apliecināt savas intereses, spējas, prasmes un nospraust konkrētus karjeras
plānus, ka arī iegūt zināšanas par darba pasauli, profesijām un mācīšanās
iespējām un attīstīt pašorganizēšanās spējas, kas palīdzētu iekļūt modernajā
darba tirgū, pieņemt lēmumus par savu karjeru, un veicinātu mūžizglītību un
pašnoteikšanos. Nepiedāvā individuālās konsultācijas.
Profesionālā
pašnoteikšanās ir indivīda
profesiju izvēle.
Profesionālās karjeras izvēles
pamatnosacījumi
Svarīgi, lai cilvēks strādātu
darbu, kas viņam sniedz gan morālu gandarījumu, gan pietiekamu finansiālu
nodrošinājumu. Gandarījuma un apmierinātības sajūtu cilvēkam var sniegt darbs, kurā
viņam ir iespēja īstenot savas spējas un potenciālu. Tas nodrošina cilvēka
pozitīvu attieksmi pret savu darbu un darba pienākumiem, kā arī garantē augstu
darba produktivitāti un kvalitāti. Strādājot darbu, kas pienācīgi tiek
atalgots, cilvēks jūtas novērtēts un apmierināts. Pietiekams finansiāls
nodrošinājums cilvēkam dod iespēju uzturēt sevi un savu ģimeni, pilnvērtīgi un
kvalitatīvi atpūsties, attīstīties garīgi, personiski un profesionāli.
Karjera ir personības mērķtiecīgs, jēgpilns visas dzīves
gājums, kurā summējas visas indivīda dzīves lomas, brīvā laika aktivitātes,
mācības un darbs.
Izvēloties savas profesionālās karjeras virzienu un
profesiju, jāņem vērā trīs būtiski nosacījumi:
•
lai profesija būtu interesanta un saistoša,
•
lai profesija atbilstu spējām,
•
lai varētu atrast darbu šajā profesijā.
Plānojot savu personīgo dzīvi, veidojot profesionālo
karjeru un izvēloties profesiju, ir svarīgi saprast— ko pats cilvēks GRIB,
VAR un ko VAJAG sabiedrībai.
GRIBU —
tās ir cilvēka intereses, vēlmes, centieni, būtiskais dzīvē un darbā.
Iespējams, ka, nosaucot visas savas intereses, vēlmes, nodarbošanos, kas
saista, patīk un ko gribētos darīt, būtu ļoti garš saraksts. Daudziem ir plašs
interešu loks, un ir visai grūti izšķirties, kuru no savām interesēm izvēlēties
profesionālajai realizācijai, bet ko atstāt kā vaļasprieku. Lai pieņemtu
pareizo lēmumu, nepieciešams izzināt potenciālās darbības virziena/profesijas
saturu, darba pienākumus un apstākļus.
VARU —
tās ir cilvēka prasmes, zināšanas, spējas, īpašības, stiprās puses, kā arī
veselības stāvoklis,— visas profesionāli nozīmīgās īpašības. Kad ir noskaidrotas
profesionālās intereses, svarīgi saprast, vai indivīdam piemīt šīm interesēm
atbilstošas spējas. Spējas vispilnīgāk atklājas un attīstās tieši darbībā —
mācībās vai jau praktiskajā darbā.
VAJAG —
tās ir profesijas un kompetences, kas konkrētajā vietā un laikā darba tirgū ir
pieprasītas, tātad — kādi speciālisti un kādas kompetences ir nepieciešamas
tagad un tuvākajā nākotnē; tāpēc, izvēloties izglītības virzienu ir jāuzzina,
kādas zināšanas un prasmes (kompetences) var apgūt mācoties/ studējot vienā vai
otrā programmā, kuru piedāvā izglītības iestādes. Jāapzinās, ka mainās pašas
profesijas, to saturs un attiecīgi arī kompetences konkrēto darba uzdevumu
veikšanai, tāpēc ir jābūt gatavam arī turpināt mācīties.
Pašiem savu garīgo pasauli un pasauli ap mums. Ikvienam
cilvēkam ārpus darba un ārpus ģimenes ir nepieciešams laiks, kuru veltīt sevis
bagātināšanai, pilnveidošanai un attīstībai.
Kopumā jēdziens “karjera” ietver arī citas nozīmīgas
cilvēka dzīves jomas:
Ģimene
ir viena no svarīgākajām cilvēka
dzīves jomām. Ģimene un attiecību veidošana nereti prasa ļoti daudz laika, pūļu
un enerģijas, taču tikpat bieži tā ir arī neaizvietojams atbalsts grūtos
brīžos. Ir cilvēki, kuri tieši šai dzīves jomai ir izvēlējušies veltīt lielāko
sava laika, spēku un enerģijas daudzumu. Šī ir ne tikai personīgi, bet arī
sabiedriski nozīmīga izvēle, jo bērnu audzināšana ir “kapitālieguldījums” kā
savas ģimenes, tā arī visas sabiedrības nākotnē.
Garīgums ir laiks un
nodarbes, kuras mēs veltām savai dvēselei un garīgai izaugsmei. Katram tās var
būt atšķirīgas. Šī ir joma, kas sniedz iespēju pilnveidot pašiem savu garīgo pasauli
un pasauli ap mums. Ikvienam cilvēkam ārpus darba un ārpus ģimenes ir nepieciešams
laiks, kuru veltīt sevis bagātināšanai, pilnveidošanai un attīstībai.
Pilsoniskums ir laiks un
enerģija, kuru veltām sabiedrībai un labajiem darbiem. Daudzi aktīvi iekļaujas
valsts politiskajā dzīvē un ir aktīvi savas valsts vai novada patrioti, citi ir
gatavi darboties sabiedriskajās organizācijās un brīvprātīgo kustībā,
nodarboties ar labdarību. Katram cilvēkam vajadzība just sevi kā sabiedrības
daļu ir atšķirīga, taču tā ir ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļa.
Brīvais
laiks ir tad, kad cilvēks justos labi un varētu ķerties pie
darba ar entuziasmu un pilnu atdevi, ir jāspēj atlicināt brīdi atpūtai. Veidi,
kā mēs atpūšamies un aizpildām brīvo laiku, var būt ļoti dažādi. Svarīgākais,
lai cilvēkam būtu šis brīvais laiks un lai viņš to varētu aizpildīt atbilstoši savām
vēlmēm un vajadzībām. Tāpat svarīgs ir fakts, ka brīvais laiks un dažādi
vaļasprieki cilvēkiem sniedz iespējas īstenot tās viņu intereses, kuras nevar
īstenot darbā.
Karjeras vadības prasmes
Mūsdienās situācija
pasaulē ir krasi mainījusies, jo globālā tirgus un uz zināšanām balstītas
ekonomikas un sabiedrības apstākļos indivīdiem ir nepieciešams nepārtraukti
uzlabot savas prasmes un apgūt jaunas kompetences. Karjeras attīstības atbalstu
vairs nevar uzskatīt vienīgi par lietderīgu atbalstu indivīdam pārejā no viena
izglītības līmeņa uz citu un no mācībām uz darbu. Lai pielāgotos mainīgajām
darba tirgus vajadzībām un uzņēmumu konkurētspējai, ir jāspēj ātri reaģēt darba
vides mainīgajos procesos, radot efektīvu rezultātu. Ilgstoša mācīšanās ir
tieši tas, kas mūsdienās ir kļuvusi par galveno faktoru konkurences izturēšanā
un veiksmē. Lai noturētos darba tirgū, indivīdam ir pašam jākļūst par savu karjeras
resursu un darba vides procesu vadītāju. Ja indivīds (ne tikai jaunietis, bet
arī pieaugušais) nav apguvis karjeras vadības prasmes, viņš arī nespēj īstenot
savas personīgās dzīves un savas karjeras veiksmīgu virzību.
Jēdziens karjeras
vadības prasmes ir ļoti plašs. Tās tiek uzskatītas par vadošām individuālām prasmēm,
kas palīdz plānot, organizēt, vadīt un kontrolēt savu iekšējo un ārējo resursu efektīvu
izmantošanu dzīves mērķu sasniegšanai, lai ikkatrs spētu uzņemties atbildību
par savas karjeras attīstības vadību mūža garumā. Prasme mācīties, sociālās,
pilsoniskās un starpkultūru prasmes, kā arī iniciatīvas un uzņēmējdarbības gars
ir nepieciešams, lai cilvēks būtu motivēts mācībām, mērķtiecīgi sevi
pilnveidotu un spētu atrast un saglabāt darbu. Šo prasmju apguvē liela loma ir
izglītotājiem, jo prasmēm ir jākļūst par galveno izglītības rezultātu. Katram skolas
beidzējam ir jābūt sagatavotam turpmākajam izglītības posmam vai nodarbinātībai
un spējīgam uzņemties atbildību par savu personīgo lēmumu pieņemšanu un atbilstošu
darbību. Lai šo uzdevumu veiktu, ir jāpilnveido skolotāju kompetences karjeras vadības
prasmju apguves integrēšanai vispārējā izglītības procesā. Modernai,
konkurētspējīgai ekonomikai ir vajadzīgi darbinieki, kam ir prasmes, zināšanas
un attieksmes, ko var izmantot jebkurā darba situācijā, un kam ir spējas un
vēlēšanās nepārtraukti pielāgoties un gūt panākumus mainīgajā pasaulē. Tāpēc
nodarbinātībai noderīgās prasmes ir būtiska karjeras vadības prasmju
sastāvdaļa. Nodarbinātībai noderīgās prasmes tiek definētas kā “īpašību,
prasmju un zināšanu kopums, kāds ir nepieciešams ikvienam darba tirgus dalībniekam,
lai nodrošinātu savu efektivitāti darba vietā — sava paša izaugsmes, sava darba
devēja un visas valsts ekonomikas labā”.
Pašvaldība— gatavība uzņemties atbildību, elastīgums,
pašiniciatīva, neatlaidība, laika vadība, gatavība uzlabot savus rezultātus,
pamatojoties uz atgriezenisko saiti, reflektīvo mācīšanos.
Komandas
darbs— cieņa
pret citiem, sadarbošanās, pārliecināšana, diskusiju veicināšana, visu
savstarpējās atkarības apzināšanās.
Izpratne
par biznesu un klientu— pamatzināšanas par biznesa panākumu galvenajiem virzītājiem, tajā skaitā
par inovāciju nozīmi un pārdomātu risku uzņemšanos, un vajadzība gandarīt
klientu un veidot klienta lojalitāti.
Problēmu
risināšana — faktu un situāciju analīze un radošās domāšanas
lietošana atbilstošu risinājumu veidošanā.
Komunikācija
un rakstīt un lasīt prasme— rakstīt-lasīt prasmes lietošana, spēja radīt skaidru, strukturētu rakstu
darbu un mutvārdu prasme, tajā skaitā klausīšanās un jautājumu uzdošana.
Skaitīt
prasmes lietošana — manipulācijas ar cipariem, vispārējas matemātiskas
zināšanas un to izmantošana praktiskā kontekstā (mērīšana, svēršana, aprēķināšana
un formulu lietošana).
Informācijas
tehnoloģiju izmantošana— IT pamatprasmes, tajā skaitā iemaņas teksta apstrādē, failu vadībā un
interneta meklētājprogrammas izmantošanā.
Iniciatīva
un uzņēmējdarbība—
spēja demonstrēt inovatīvu pieeju, radošumu, sadarbošanos un riska uzņemšanos.
Veiksmīga karjera ir saistīta ar cilvēka
personības faktoriem ne mazāk kā ar izglītību un intelektu. Nodarbinātībai
noderīgās prasmes ietver arī šādas personības īpašības, kas veicina vispārējo
nodarbinātību: lojalitāte; atbildība un saistību ievērošana; godīgums un
integritāte; entuziasms; uzticamība; prasme sevi prezentēt; veselais saprāts;
pašcieņa; humora izjūta; līdzsvarota attieksme pret darbu un ģimenes dzīvi;
spēja pārvarēt grūtības; motivācija; spēja pielāgoties.
Visu šo īpašību pamatā ir jābūt pozitīvai
attieksmei: “es varu” pieeja, gatavība ņemt dalību un
ieguldīt, atvērtība jaunām idejām un vēlme
ļaut tām īstenoties. Mūsdienās darba devēji vēlas sev darbiniekus, kuriem
piemīt īpašības, kas tiek uzskatītas par darba veiksmes pamatelementiem:
patstāvība un uzticamība, precizitāte, kvalitatīvs darbs, strādīgums, augsts
novērtējums kolēģu vidū, prasme veidot un uzturēt labas darba attiecības.
Attīstības iezīmes |
Karjeras vajadzības |
Sākumskola
1. –3.klase |
|
Nepieciešama uzmanība, novērtējums un uzslavas |
Atšķirt darbu no
spēles |
Pamatskolas 4.- 9. klase |
|
Daudz patstāvīgāki |
Identificē personīgās intereses, spējas, savas stipras
un vājas puses |
2. KARJERAS
IZGLĪTĪBA
Karjeras izglītības mērķis ir organizēt izglītības saturu un izglītības
ieguves procesu, nodrošinot izglītojamajam pašizpētei, karjeras izpētei un
karjeras plānošanai un vadīšanai nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju
apguvi, radīt pamatu savlaicīgu, apzinātu un ar iespējām līdzsvarotu personīgo
lēmumu pieņemšanai par turpmāko izglītību. Karjeras izglītība ir harmoniski
jāintegrē visā izglītības procesā, lai nodrošinātu plānotu un pēctecīgu
pasākumu kompleksu, kas palīdzētu jauniešiem noteikt savas karjeras izglītības
vajadzības, apzināti izvēlēties līdzekļus savas karjeras plānošanai nevis epizodiski,
bet caurviju un veselumā, izmantojot izglītības procesa un programmas
līdzekļus.
Karjeras izglītības uzdevumi
1. Palīdzēt skolēniem pašattīstīties:
• izprast sevi un novērtēt savas stiprās un vājās puses,
• izveidot elastīgu skatījumu uz dzīvi un reālistiskas gaidas attiecībā uz
savu karjeru,
• attīstīt prasmes un attieksmes, kas palīdzēs veidot karjeru, piemēram,
pašapziņa, pašpaļāvība, spēja “sevi pasniegt”, mērķu izvirzīšana un darbības
plānošana mācību un personīgajā dzīvē,
• analizēt savu personīgo pieredzi, intereses, dotumus, iemaņas un spējas,
vērtības, mērķus, personīgās īpašības, sasniegumus.
2. Motivēt un palīdzēt izpētīt dažādas karjeras iespējas:
• izprast izmaiņas sabiedrībā un kā tās ietekmē karjeru attīstību,
• izpētīt dažādas karjeras un iespējas to veidošanai,
• izpētīt un izvērtēt darba tirgu, nodarbinātības un profesiju, izglītības
un apmācības iespēju attīstības tendences,
• salīdzināt un samērot personīgos sasniegumus un īpašības ar tiem
sasniegumiem un īpašībām, kas ir nepieciešamas konkrētai tālākai
karjerai/mācībām/studijām,
• piedalīties darba izmēģinājumos,
• uzzināt, kur un kā iegūt vajadzīgo
informāciju, resursus un palīdzību,
• gatavoties pārejai no mācībām uz darba
dzīvi vai uz tālākām mācībām/citu darbu,
• izpētīt un pārdomāt savas personīgās un
sabiedrības vērtības,
• uzzināt, kādas prasības izvirza darba
devēji, kādas prasmes un personīgās īpašības palīdz noturēties darba tirgū.
3. Palīdzēt plānot un vadīt savu karjeru:
• apgūt karjeras vadības prasmes,
• noteikt savas attīstības vajadzības,
• pilnveidot savas zināšanas un prasmes,
• apzināties informācijas ieguves un konsultēšanas iespējas,
• veidot savu personīgās karjeras plānu,
• attīstīt pieņemto personīgo lēmumu plānu īstenošanas prasmes,
• veidot izpratni par karjeras saistību ar sasniegumiem izglītībā un
mūžizglītību.
Karjeras izglītības īstenošanas pamatprincipi
• Karjeras izglītība ir izglītības sastāvdaļa.
• Karjeras izglītība ir visas izglītības iestādes atbildība.
• Ievērotas vecumgrupu intereses un vajadzības.
• Mērķi — objektīvi un sasniedzami; pasākumi — īstenojami.
• Pasākumi ir orientēti uz zināšanu un prasmju apguvi.
3. KARJERAS IZGLĪTĪBAS PLĀNOŠANA
Lai skolēnus sagatavotu efektīvai pārejai
no skolas uz pieaugušo darba dzīvi, skolai ir jānodrošina saviem skolēniem
aizvien daudzveidīgāks un lielāks mācīšanās pieredžu skaits.
Karjeras
izglītības programmas sastāvdaļas
Sevis izzināšanas aktivitātes, kurās
skolēni:
•
identificē savas personīgās īpašības (fiziskās, intelektuālās, emocionālās
iezīmes, prasmes, intereses un vērtības),
•
izpēta personīgo īpašību un nepieciešamo prasmju samērotību, lai gūtu panākumus
dažādās dzīves un darba situācijās,
•
izvērtē stratēģijas un apstākļus, kas ietekmē viņu mācīšanos dažādās dzīves un
darba situācijās.
Iespēju
apzināšanās aktivitātes iesaista skolēnus darba pasaules izpētē un iepazīšanā. Aktivitātes var ietvert:
• dažādas darba vides iepazīšana un pētīšana,
• dažādu profesiju un izglītības un apmācības iespēju izpēte,
• darba pasaules vēsturisko un plānoto izmaiņu analīze.
Lēmumu pieņemšana ir saistīta ar mācīšanos, kā pieņemt
lēmumus, lai plānotu un vadītu savu karjeru.
Skolēni iesaistās aktivitātēs, kas
palīdz:
• izpētīt, kā citi cilvēki pieņem lēmumus, un saprast, kas var ietekmēt
lēmuma pieņemšanu,
• identificēt atbilstošus lēmuma pieņemšanas stilus un stratēģijas,
• ģenerēt dažādas ar karjeru saistītas izvēles.
Pieņemt lēmumu par karjeras izvēli nenozīmē tikai piemērot indivīdu
noteiktai profesijai. Lēmuma pieņemšanu ietekmē dažādi faktori, kuri ir jāņem
vērā:
• individuālās iezīmes (veselība, vērtības, intereses, prasmes, vecums,
zināšanas u.c.),
· sociālais konteksts (ģimene, vienaudži,
sabiedrības grupas, sociāli-ekonomiskais statuss u.c.),
• vides konteksts (politiskie uzskati, izglītības iestādes, ģeogrāfiskais
izvietojums, darba tirgus u.c.),
• citi faktori (laika perspektīvas, izdevība, izmaiņas laika gaitā u.c.).
Sagatavošanās pārmaiņām un pārejai attiecas uz tādas izpratnes un prasmju
veidošanu, kādas skolēnam ir nepieciešamas, lai tiktu galā ar jaunām
situācijām, gan vēlamām, gan nevēlamām.
Šādas aktivitātes palīdz:
• noteikt dažādas plānotas un neplānotas dzīves/darba pārmaiņas un pārejas
periodus, ar kādiem ir jāsastopas dzīves laikā,
• izpētīt, kā cilvēki reaģē uz izmaiņām,
• attīstīt prasmes, lai efektīvi pārvarētu dažādas plānotas un neplānotas
pārmaiņas, piemēram, problēmu risināšanu, atbalsta tīklu identificēšanu un
izmantošanu.
4. KARJERAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA 1. ‑ 9. klasei
Karjeras izglītības programmas mērķi un uzdevumi
Mērķis : Skolēnu
izpratne par izglītības lomu cilvēka dzīvē sekmēšana un sistemātiska un
mērķtiecīga atbalsta organizēšana skolēniem karjeras izvēlē.
Uzdevumi:
1.
apzināties mācību, darba un saturīga laika pavadīšanas nozīmi karjeras
izvēles procesā,
2.
veidot prasmi salīdzināt un samērot personiskos sasniegumus un īpašības ar
tiem nosacījumiem, kas nepieciešami tālākās izglītības turpināšanai un savas
karjeras veidošanai,
3.
attīstīt prasmes, kas nepieciešamas karjeras attīstības plānošanā, lai sekmīgi
konkurētu darba tirgū,
4.
sniegt skolēniem aktuālu informāciju par karjeras veidošanas iespējām.
Karjeras izglītības mērķis:
Organizēt izglītības saturu un izglītības
ieguves procesu atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu
Nr. 468 - “ Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības
mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” prasībām,
integrējot specifiskus mērķus:
1. nodrošināt izglītojamam pašizpētei, karjeras
izpētei un karjeras plānošanai un vadīšanai nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju
apguvi;
2. radīt pamatu savlaicīgu, apzinātu un ar
iespējām sabalansētu personīgo lēmumu pieņemšanai par turpmāko izglītību.
Karjeras izglītības uzdevumi :
1. nodrošināt katram izglītojamam pašnovērtēšanas
metožu apguves iespējas;
2. palīdzēt izmantot zināšanas par sevi, lai izprastu
savas spējas, stiprās puses, intereses, prasmes un talantus, pieņemtu lēmumus,
noteiktu mērķus;
3. veidot katrā izglītojamā interesi par
karjeru, iepazīstinot ar darba pasaules un ar to saistīto izglītību
daudzveidību;
4. nodrošināt katram izglītojamam iespēju
apgūt mācīšanās prasmes, informācijas tehnoloģiju un citu informācijas avotu izmantošanas
pamatiemaņas;
5. palīdzēt katram izglītojamam pieņemt
apzinātu lēmumu par turpmāko izglītību un ar to saistīto iespējamo karjeru;
6. nodrošināt iespēju gūt darbības pieredzi;
7. izkopt sadarbības, saskarsmes,
prezentācijas prasmes, cieņu pret daudzveidību;
8. veidot izglītojamajos izpratni par karjeras
saistību ar sasniegumiem izglītībā un mūžizglītību.
Karjeras izglītības saturs
1. Karjeras izglītības programmas apguves organizācijas pamatnosacījums
ir — īstenot karjeras izglītību tā, lai izglītojamais
iegūtu gan zināšanas konkrētā izglītības jomā (pašizpēte, karjeras izpēte,
karjeras plānošana un vadība) un formā (mācību priekšmetu stunda, klases
stunda, konsultācijas, ārpusstundu pasākumi), gan universālas, vispārējas
prasmes, saistītas ar darbības pieredzi, kas palīdzētu rīkoties gan iepriekš
zināmās, gan jaunās dzīves situācijās.
2. Katra karjeras izglītības joma — pašizpēte,
karjeras izpēte un karjeras plānošana un vadība — ietver vairāku mācību
priekšmetu un audzināšanas darba saturu, tā pilnveides virzienu integrācijas
aspektā.
3. Karjeras izglītībā sasniedzamo spēju un
prasmju attīstību atspoguļo galvenie izglītošanas aspekti (Noteikumi par valsts
pamatizglītības standartu):
- pašizpausmes un radošais aspekts: radošās darbības pieredze, pastāvīga
iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības;
- analītiski kritiskais
aspekts: intelektuālās darbības pieredze — patstāvīga, loģiska, motivēta,
kritiska un produktīva domāšana; prasme pamatot savu viedokli pagātnes,
tagadnes un nākotnes saiknes kontekstā;
- morālais un estētiskais
aspekts: izpratne par morāles jēdzieniem cilvēku savstarpējā saskarsmē, par
cilvēka tiesībām uz vienlīdzību;
-
sadarbības aspekts: prasme sadarboties, strādāt komandā, uzklausīt un respektēt
dažādus viedokļus, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par to īstenošanu,
atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, rūpēties par savu un līdzcilvēku drošību
un meklēt palīdzību atbilstošās institūcijās un dienestos;
- saziņas aspekts: praktiska
pieredze valodas lietošanā; prasme sazināties vairākās valodās (rakstīt, runāt,
lasīt), prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli,
prezentācijas prasmes;
- mācīšanās un praktiskās
darbības aspekts: prasme patstāvīgi plānot, organizēt un īstenot mācīšanos;
dažādu zināšanu un prasmju lietošana praktiskajā darbībā; prasme mācību procesā
izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību; prasme izmantot
modernās tehnoloģijas;
- matemātiskais aspekts:
matemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (budžeta plānošana, izglītības
izmaksu aprēķināšana, salīdzināšana u.c.).
4.
Katrs aspekts tiek īstenots visās karjeras izglītības jomās, taču ne vienādā mērā.
5.
Pamatjoma “Pašizpēte” ietver šādas saturiskās tēmas:
- mana identitāte, paštēls, mana rakstura īpašības;
- manas intereses, hobiji, spējas, brīvais laiks;
- mana ģimene, tās loma, tradīcijas;
- sevis iepazīšanas un izpētes veidi, to sasaiste ar
iecerēto profesiju, pašnovērtēšana;
- attieksmes un vērtības;
- prasme sadarboties, risināt konfliktus;
-mana veselība un nākotnes nodomi;
-mācīšanās prasmes, mācību sasniegumi, to saistība ar
nākotnes nodomu īstenošanu;
-pašaudzināšana.
6.
Pamatjoma “Karjeras izpēte” ietver šādas saturiskas tēmas:
- darba nozīme
cilvēka dzīvē;
- populāras un
sabiedrībā augstu vērtētas profesijas, profesiju daudzveidība, to tipi;
- manu vecāku darba dzīve;
- informācijas avoti un izglītības pasaules pētīšana;
- profesionālā kvalifikācija un tās ieguve;
- darba tirgus un nodarbinātība;
- sociālā vide un nodarbinātība;
- izglītības veidi
un līmeņi, dažādas izglītības iestādes;
- darba likumdošana, darba drošība;
- pašnodarbinātība.
7.
Pamatjoma “Karjeras plānošana un vadība” ietver šādas saturiskas tēmas:
- lēmumu pieņemšanas paņēmieni karjeras plānošanai;
- lēmuma pieņemšana par karjeru. Dažādu faktoru ietekme
(ģimene, skola, draugi, sabiedrība u.c.);
- dažādu karjeru pozitīvie un negatīvie aspekti;
- kad viss nenorit tā, kā plānots;
- mani nākotnes
mērķi un to sasniegšanas plāns (īstermiņa un ilgtermiņa plānošana);
- pārmaiņas manā dzīvē;
- komandas darba pieredze;
- praktisko iemaņu gūšana dažādās profesijās;
- sevis prezentēšana.
Karjeras izglītības programmas īstenošanas plāns 1. –
9. klasei.
Karjeras
izglītība tiek īstenota, izmantojot dažādas darba organizācijas formas - mācību
priekšmetu stundas, klases stundas, individuālās nodarbības, dažādus ārpus
stundu pasākumus u.c.
Klases
stundas 1. – 9. klasei
(1 stunda nedēļā pēc skolas audzināšanas darba programmas
un klašu audzinātāju darba plāniem)
Klase |
Temats |
Stundu |
Sasniedzamais
rezultāts |
1.- 2. |
Mani darbiņi. Pienākumi ģimenē. |
1 |
Gūst priekšstatu par ikdienas darbu un
interešu, vaļasprieku saistību ar profesijām, gūst izpratni par to dažādību. |
3.- 4. |
Manas intereses un spējas |
1 |
Gūst priekšstatu par ikdienas darbu saistību ar
profesijām, gūst izpratni par to dažādību. Tiek veicināta izpratne par to, ka
katra profesija ir sabiedrībai vērtīga un nepieciešana. |
5. |
Sava laika plānojums. |
1 |
Gūst izpratni par laika plānošanas nozīmi dažādām
profesijām, tuvāk iepazīt skolā strādājošās profesijas un apzinot vecāku profesijas,
tiek rosināts domāt par saviem iespējamiem nākotnes nodomiem. |
6. |
Profesiju daudzveidība, prestižs un
pievilcība. |
1 |
Iepazīstināt ar profesiju dažādību,
iepazīties ar savām iespējām un veicināt sadarbības prasmes. |
7. |
Karjera. |
1 |
Tiek apkopota un prezentēta informācija
par profesijām NVA vai cits Karjeras pakalpojumu kabineta apmeklējums un
darbs speciālista vadībā. Gūst izpratni par darba vērtību un mērķtiecību. |
8. |
Karjeras izvēle. |
1 |
Skolēni izzina savas spējas, iegūst informāciju
par dažādām profesijām un to apguves iespējām. Tiek veicināta spēja uzņemties
atbildību par savu plānu īstenošanu. |
9. |
Skolēnu profesionālā atbilstība (tikšanās
ar karjeras konsultantu). |
2 |
Skolēni izzina savas spējas, iegūst
informāciju par dažādām profesijām un to apguves |
Mācību
priekšmetu stundas
(atbilstoši
mācību priekšmetu skolotāju tematiskajiem plāniem)
1. – 4. paralēli klases stundām tiek akcentēta joma „Pašizpēte” šādā apjomā.
Mācību priekšmetu stundās |
Tēmas |
Valodas |
Mans hobijs |
Es un mani draugi |
|
Mani mājdzīvnieki
un pienākumi |
|
Mana istaba un
pienākumi |
|
Mans apģērbs |
|
Ētika |
Kā dažādi var
pavadīt brīvo laiku |
Mans varonis |
|
Manas stiprās
puses, mani talanti, mans raksturs |
|
Lasīšana |
Varoņu /
ievērojamas personības raksturojums (ārpusklases lasīšana) |
Mājturība un
tehnoloģijas |
Rokdarbi – gaumīgs
apģērbs dažādām dzīves situācijām |
Manas praktiski
noderīgās iemaņas |
|
Sociālās zinības |
Manas intereses un
hobiji |
Sports |
Komandu spēles |
Ārpusstundu
pasākumi |
Adaptācijas nodarbība: |
Vecāku sapulce: |
|
Drošības diena
skolā |
|
Ekskursijas |
5. - 6. klasē paralēli klases stundām, tiek akcentēta
joma „Pašizpēte” šādā apjomā.
Mācību priekšmetu stundās |
Tēmas |
Valodas |
Manas intereses |
Valodas kultūra |
|
Rakstura īpašības |
|
Mans brīvais laiks |
|
Saziņa, emocijas |
|
Informātika |
Teksta apstrāde –
lietišķie teksti datorā |
Informācija ieguves
veidi karjeras jomā |
|
Informācijas
apstrāde |
|
Vēsture |
Es dzīvoju
sabiedrībā |
Mājturība un
tehnoloģijas |
Drošības noteikumi,
veselība un darbs |
Sociālās zinības |
Konflikts, tā rašanās
un risināšana |
Mana mācīšanās
stratēģija |
|
Pienākumi un
tiesības, mana atbildība |
|
Literatūra |
Saruna par: “Kā
uzveikt grūtības” |
Mūsdienu jaunieša
problēmas |
|
Dabaszinības |
Cilvēka maņas un
darbs |
Organisma augšana |
|
Ārpusstundu
pasākumi |
Populāru cilvēku
karjeras stāsti |
Klases vakaru
organizēšana |
|
Tikšanās ar skolas
absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem un uzņēmējiem |
|
Tikšanās ar skolēniem,
kuri vasarā strādā |
|
Ekskursijas |
7. klasē paralēli klases stundām, tiek akcentēta joma „Pašizpēte” šādā
apjomā.
Mācību priekšmetu stundās |
Tēmas |
Valodas |
Mans hobijs |
Es un mani draugi |
|
Mani mājdzīvnieki |
|
Mana istaba |
|
Mans apģērbs |
|
Saziņa: personīgais
viedoklis, attieksme, pamatojums, diskusija |
|
Ģeogrāfija |
Klimata izmaiņas un
veselība |
Vēsture |
Seno baltu ciltis
un to nodarbošanās |
Literatūra |
Ētiskais tēls
literatūrā |
Mājturība un
dizains |
Rokdarbu
izmantošana praktisko iemaņu attīstīšanā |
Sociālās zinības |
Atkarības |
Lietišķās
saskarsmes etiķete |
|
Sports |
Fizisko īpašību
tests |
Komandas darbs,
sadarbības prasmes |
|
Ārpusstundu
pasākumi |
Prezentācija:
Saprast un saprasties |
Vecāku sapulce: |
|
Tikšanās ar skolas
absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem un uzņēmējiem |
|
Ēnu diena |
|
Ekskursijas |
|
"Karjeras
nedēļa" pasākumu apmeklējumi |
8. klasē paralēli klases stundām, tiek akcentēta joma „Karjeras izpēte”
šādā apjomā.
Mācību priekšmetu stundās |
Tēmas |
Valodas |
Lietišķi raksti –
Eiropas CV |
Darba sludinājumu
pētīšana |
|
Motivācija vēstule |
|
Dažādu profesiju
pārstāvji |
|
Tekstveida
pārspriedums |
|
Sociālās zinības |
Droša sociālā vide |
Globalizācija,
iespējas Eiropas Savienībā |
|
Nodokļi |
|
Matemātika |
Izcilākie
matemātiķi |
Ķīmija |
Ķīmiskie atkritumi
un to pārstrādes veidi |
Bioloģija |
Ekoloģija,
profesijas “Cilvēks – daba” |
Ģeogrāfija |
Darbaspēku
migrācija ES |
Darba vietas
dažādās valstīs |
|
Fizika |
Darba vietas
dažādās valstīs |
Vēsture |
Strādnieku kustība
19.gs. pēdējā trešdaļā |
Ekonomiskā
attīstība Eiropā un ASV 19.gs. beigās |
|
Ārpusstundu
pasākumi |
Tikšanās ar skolas
absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem un uzņēmējiem |
Vecāku sapulce: |
|
Ēnu diena |
|
Ekskursijas |
|
"Karjeras
nedēļa " pasākumu apmeklējumi |
9. klasē paralēli klases stundām, tiek akcentēta joma
„Karjeras vadība” šādā apjomā.
Mācību priekšmetu stundās |
Tēmas |
Valodas |
Dienas režīms,
darba plānošana |
Izglītības sistēmas
dažādās valstīs. Izglītības iespējas ārzemēs |
|
Publiskā uzstāšanās
– sevis prezentēšana |
|
Ģeogrāfija |
Saimniecības
nozares un ar tām saistītās profesijas Latvijā |
Ķīmija |
Ķīmija sadzīvē |
Vēsture |
Pasaules ekonomiskā
krīze 20.gs. 30.gadi |
Izcilākie 20.gs.
zinātnieki |
|
20.gs. progress
zinātnē un tehnikā |
|
Sociālās zinības |
Darba likumdošana |
Ģimenes budžets,
skolas budžets |
|
Civillikums |
|
Nodokļi |
|
Iekļaušanās darba
tirgū |
|
Ārpusstundu
pasākumi |
Atvērto durvju
dienu apmeklējums izglītības iestādēs |
Starptautiskās
izglītības izstādes “Skola” apmeklējums |
|
Ēnu diena |
|
"Karjeras
nedēļa " pasākumu apmeklējumi |
|
Ekskursijas |
|
“Studentu kurpēs” |
|
Tikšanās ar skolas
absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem un uzņēmējiem |
|
Vecāku sapulce: |
Ārpus stundu pasākumi
skolā
1. Interešu izglītības un pulciņu nodarbības, to skaitā
interešu izglītības programmas ,,Karjeras izglītība” realizēšana;
2. Tematiskās
lekcijas, semināri, tikšanās par karjeras izglītības jautājumiem;
3. Skolas karjeras konsultanta individuālas
konsultācijas, skolēnu izpēte un grupu nodarbības par karjeras izglītības
jautājumiem;
4. Projektu
nedēļas karjeras izglītības jomā;
5. Skolēnu portfolio veidošana;
6. Klašu skolēnu nākotnes nodomu izpēte;
7. Skolēnu mācību uzņēmum "Jautrie
pirkstiņi"
8. Mazpulks
9. Profesionālās ievirzes nodarbības sportā;
10. Ārpus skolu pasākumi:
- Klašu
ekskursijas uz iestādēm un uzņēmumiem,
- Atvērto
durvju dienas,
- Karjeras
nedēļa
- Informācijas
dienas dažādās izglītības iestādēs un uzņēmumos,
- Izstāde ,,Skola’’,
- ,,Ēnu dienas”.
5. KARJERAS IZGLĪTĪBĀ SASNIEDZAMĀS PRASMES
Beidzot
6. klasi.
Skolēns:
1. ir iepazinies ar dažādām profesijām;
2. izprot dažādo profesiju lomu sabiedrības dzīvē;
3. izprot saikni starp zināšanām, izglītību, profesijām
un nodarbinātību;
4. mēģina izprast
savas personīgās intereses un spējas;
5. izprot komunikācijas un komandas darba nepieciešamību.
Sevis
iepazīšanā ieteicamās zināšanas, prasmes un attieksmes
1.
Skolēns
spēj analizēt un izvērtēt savus sasniegumus, personiskās īpašības, spējas un
iemaņas.
2.
Skolēns
prot izmantot pašanalīzes rezultātus savu attīstības vajadzību noteikšanai un
sava pozitīvā paštēla veidošanai.
3.
Skolēns
spēj noteikt savas attīstības mērķus.
4.
Skolēns
spēj atšķirt stereotipus un sagrozītus, realitātei neatbilstošus cilvēku un
profesiju aprakstus.
5.
Skolēnam
ir izveidojušās noteiktas attieksmēs pret pamatvērtībām, prasmes mācīties un
izpratne par darba, tajā skaitā arī komandas darba, nozīmi.
Beidzot
9. klasi.
Skolēns:
1.
sāk
apzināties savas iespējas un sāk reālistiski samērot savas intereses,
spējas/dotumus, personīgās īpašības un vērtības;
2.
spēj
novērtēt un samērot savas spējas, vēlmes un iespējas pieņemt ar karjeras izvēli
saistītos lēmumus;
3.
ir
ieinteresēts turpināt savu izglītību; izzina savas tālākizglītības iespējas;
spēj savākt, apkopot un analizēt atbilstošu informāciju;
4.
ir
ieguvis zināšanas par vietējo darba tirgu;
5.
izprot
saistību starp izglītību, profesiju un nodarbinātību;
6.
izprot
saistību starp nodarbošanos/darbu/profesiju un dzīves stilu;
7.
izprot
mainīgās darba pasaules un mūžizglītības jēdzienus;
8.
spēj
saskatīt izvēles iespējas/alternatīvas karjeras iespēju izvēlē.
Sevis iepazīšanā ieteicamās zināšanas, prasmes un attieksmes
1.
Skolēns
ir veicis vienkāršus pašnovērtēšanas testus, lai noteiktu savus īstermiņa un
ilgtermiņa izglītības un karjeras plānošanas mērķus.
2.
Skolēns
spēj noteikt un novērtēt, kāda ir viņa ārpusklases darbā apgūtā pieredze un
zināšanas par darba pasauli.
3.
Skolēns
spēj pielietot iegūtās analizēšanas un plānošanas prasmes savas karjeras
plānošanā.
4.
Skolēns
ir spējīgs paskaidrot, kāpēc ir nepieciešams cīnīties pret stereotipu veidošanu
un diskrimināciju skolā un darbā. Darba pasaules izzināšanā ieteicamās
zināšanas, prasmes un attieksmes.
5.
Skolēns
spēj izskaidrot terminu “karjera” tā plašākajā nozīmē.
6.
Skolēns
spēj vispārīgi aprakstīt, kas ir darba tirgus un kādas ir izglītības un profesionālās
apmācības iespējas dažādās izglītības iestādēs.
7.
Skolēns
spēj atrast atbilstošus informācijas avotus par karjeras iespējām, sameklēt, analizēt
un izmantot informāciju par dažādām karjeras iespējām (darba tirgu, izglītību).
8.
Skolēns
zina, ka personīgās veselības stāvoklis/problēmas varētu būt par šķērsli dažu
9.
profesiju
izvēlē. Skolēns spēj izmantot zināšanas par darba pasauli un ārpusklases
pasākumos gūto pieredzi, lai paplašinātu savas karjeras iespējas.
10. Skolēns spēj formulēt savas attīstības iespējas pēc
pamatizglītības iegūšanas. Lēmumu pieņemšanā, plānošanā un tālākā rīcībā ieteicamās
zināšanas, prasmes un attieksmes.
11. Skolēns spēj izvēlēties un izmantot atbilstošas lēmumu
pieņemšanas metodes.
12. Skolēns spēj salīdzināt dažādas iespējas, kā kritērijus
izmantojot gan personīgo pieredzi, gan izmantojot informāciju, kas iegūta no
dažādiem informācijas avotiem.
13. Skolēns, plānojot savu nākotni, spēj apsvērt arī ar
finansēm saistītos faktorus.
14. Skolēns prot reāli plānot savu darbību un nenovirzīties
no noteiktajiem mērķiem.
15. Skolēns zina, kādas ir prasības (kādas zināšanas, prasmes
un personīgās īpašības ir nepieciešamas) un kas jādara, iestājoties izvēlētajā
izglītības iestādē.
16. Skolēns izprot savas un potenciālā darba ņēmēja tiesības.
17. Skolēns māk sazināties un sadarboties ar citiem cilvēkiem
dažādās dzīves situācijās.
18. Skolēns prot apkopot, uzturēt un izmantot savu personīgo
informāciju.
19. Skolēns prot atlasīt nepieciešamo informāciju, kas
nepieciešama, lai tiktu uzņemts.
6. KARJERAS
IZGLĪTĪBAS VĒRTĒŠANA
1. Skolēnu sasniegumi karjeras izglītībā tiek vērtēti īsi
rakstiski vai mutiski raksturojot skolēnu mācību darbību, darba stilu,
attieksmi un izaugsmes dinamiku šādu zināšanu, prasmju, iemaņu (kompetenču)
apguvē un izmantojot pašvērtējumu.
Pašizpēte:
-
skolēns
apgūst un izmanto zināšanas par sevi, savu ģimeni, lai izprastu savas spējas,
dotumus, stiprās puses, intereses, prasmes, kā tos redz pats un citi;
-
skolēns
demonstrē pozitīvas starppersonu prasmes un cieņu pret daudzveidīgo, lai
veicinātu savas karjeras attīstību;
-
skolēns atzīst, ka izaugsme un pārmaiņas ir
karjeras attīstības neatņemama sastāvdaļa;
-
skolēns
spēj noteikt svarīgākos faktorus, kas ietekmē viņa attieksmi pret mācībām,
darbu, vērtībām, rīcību un izturēšanos;
-
skolēns
izmanto zināšanas par sevi, lai pieņemtu lēmumus un noteiktu mērķus.
Karjeras
izpēte:
-
skolēns spēj izskaidrot terminu “karjera” tā
plašākajā nozīmē;
-
skolēns
spēj vispārīgi aprakstīt, kas ir darba tirgus un kādas ir izglītības un
profesionālās apmācības iespējas dažādās izglītības iestādēs;
-
skolēns
spēj atrast atbilstošus informācijas avotus par karjeras iespējām, sameklēt,
analizēt un izmantot informāciju par dažādām karjeras iespējām;
-
skolēns
zina, ka personīgās veselības stāvoklis varētu būt šķērslis dažu profesiju
izvēlē;
-
skolēns
spēj izmantot zināšanas par darba pasauli un ārpusklases pasākumos gūto
pieredzi, lai paplašinātu savas karjeras iespējas;
-
skolēns spēj formulēt savas izglītības
iespējas pēc pamatizglītības iegūšanas.
Karjeras plānošanā un vadīšanā:
-
skolēns prot
izvēlēties un izmantot atbilstošas lēmumu pieņemšanas metodes;
-
skolēns prot salīdzināt dažādas iespējas, kā kritērijus
izmantojot gan personisko pieredzi, gan informāciju no dažādiem avotiem;
-
skolēns spēj izvērtēt ar finansēm saistītos faktorus;
-
skolēns prot reāli plānot savu darbību un nenovirzīties
no sava mērķa;
-
skolēns zina,
kādas ir prasības un kas jādara, iestājoties izvēlētajā izglītības iestādē;
-
skolēns izprot
savas un potenciālā darba ņēmēja tiesības;
-
skolēns prot sazināties un sadarboties ar citiem
cilvēkiem dažādās dzīves situācijās;
- skolēns prot apkopot, uzturēt un
izmantot savu personīgo un citu nepieciešamo informāciju, stājoties citā izglītības iestādē vai darbā,
kā arī to mutiski un rakstiski prezentēt.
Skolēnu mācību sasniegumu pierādījumi — pašizpētes, karjeras izpētes un
karjeras vadības darba materiāli — tiek uzkrāti skolēnu darba mapēs
(portfolio).
7. KARJERAS IZGLĪTĪBĀ
IZMANTOJAMĀS METODES
Nr. |
Metode |
Prasmes |
1. |
Anketēšana, aptauja |
Apgūt prasmi konkrēti atbildēt uz jautājumiem, prast
izteikt savu domu konkrēti un īsi. Ieinteresēt audzēkni izzināt sevi, savas
izglītības iespējas, darba pasaules iespējas. Attīstīt prasmi kritiski domāt. |
2. |
Analīze |
vispārpieņemtajām dzīves vērtībām. Apgūt prasmes, lai
,,gribu, varu, vajag’’ veidotu vienotu kopumu. |
3. |
Brīvais raksts |
Veidot prasmi brīvi izteikt rakstiski savas domas un
izjūtas. |
4. |
Darbs ar informācijas
avotiem |
Prast atrast, atlasīt un izvērtēt informāciju. |
5. |
Darbs grupās |
Apgūt iemaņas darboties komandā, plānot darbu, sadalot pienākumus. |
6. |
Darbs pāros |
Veidot prasmes sadarboties, uzklausīt otru, pārrunāt neskaidrības, ja
nepieciešams, ievērot kompromisu. |
7. |
Diskusijas |
Mācīties izteikt mutiski savu viedokli, to pamatot, argumentēt,
uzklausīt citu domas. Meklēt problēmu risinājumu. |
8. |
Ekskursijas |
Iepazīstināt ar reālu darba vidi, karjeras iespēju daudzveidību,
jaunām tehnoloģijām. |
9. |
Ēnu diena |
Iepazīt tuvāk darba vidi. Iepazīt izvēlētās profesijas plusus un
mīnusus. Veidot iemaņas rakstīt CV, motivācijas vēstules, iesniegumus. |
10. |
Eseja |
Apgūt prasmi izteikties, pamatot savu viedokli, apgūt argumentācijas
prasmes rakstiskā veidā. |
11. |
Individuālais darbs |
Mācīties strādāt patstāvīgi. |
12. |
INSERT metode |
Apgūt prasmi izvērtēt informāciju. |
13. |
Intervija |
Apgūst prasmi sarunāties: uzklausīt sarunas biedrus, formulēt
konkrētus jautājumus, atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem, veidot lietišķu
dialogu. |
14. |
IT tehnoloģiju izmantošana |
Attīsta prasmi lietot mūsdienas tehnoloģijas informācijas iegūšanā,
saglabāšanā un apkopošanā. |
15. |
Pārrunas, sarunas |
Apgūst prasmes veidot mērķtiecīgu dialogu, noskaidrot viedokli, iegūt
informāciju pārrunu ceļā, nenovirzoties no tēmas, uzdot jautājumus un
atbildēt uz tiem. |
16. |
Pašvērtējums, pašanalīze |
Veidot kompleksu savas darbības, uzskatu, spēju, interešu, rakstura
novērtēšanas un analīzes prasmi. |
17. |
Pētījums |
Apgūt prasmi strādāt ar problēmsituāciju: formulēt problēmu, veidot
risinājuma plānu, izvērtēt gaidāmo rezultātu, meklēt alternatīvu risinājumu,
pieņemt lēmumu, iegūt praktiskas iemaņas pētnieciskajam darbam. |
18. |
“Prāta vētra” |
Izprast, ka jebkuru neskaidru jēdzienu var izskaidrot, ja izsaka
dažādus viedokļus, tos sistematizē un analizē. |
19. |
Prezentācija |
Apgūt prasmes un iemaņas parādīt sevi un savu padarīto darbu. |
20. |
Prognozēšana |
Mācīties paredzēt iespējamo rezultātu. |
21. |
Projekts |
Apgūt prasmi plānot darbu, strādāt patstāvīgi, sadarboties ar citiem,
iegūt un izvērtēt informāciju, saistīt teoriju ar praksi, izdarīt
secinājumus, prezentēt rezultātus. |
22. |
Seminārs |
Mācīties atrast kļūdas un nepilnības, izdomāt vīziju to uzlabošanai,
plānot tās sasniegšanu, pieņemt lēmumu, izdarīt kopsavilkumu – rezumēt. |
23. |
Spēles |
Apgūt prasmi iekļauties kolektīvā, veidot saskarsmi, prast novērtēt
sevi salīdzinājumā ar citiem Iejusties lomās, kas |
24. |
SVID analīze |
Apgūt iemaņas izvērtēt pašreizējo situāciju un attīstības iespējas. |
25. |
T-tabula |
Apgūt iemaņas izvērtēt parādību no vairākiem aspektiem. |
26. |
Tests |
Rosināt iegūt informāciju par kādu jomu interese radīšanai. |
27. |
Tikšanās |
Iegūt informāciju par kādu jomu intereses radīšanai. |
28. |
Vērošana |
Apgūt iemaņas izvirzīt mērķi patstāvīgi vērot, pierakstīt,
salīdzināt, izdarīt secinājumus. |
29. |
Zināšanu, iemaņu apkopošana |
Spēt apgūtās mācības un zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas apkopot
vienota mērķa sasniegšanai. |
8. APLŪKOJAMIE
TĪMEKĻA RESURSI, KAS SAISTĪTI AR KARJERAS IZGLĪTĪBU
1.
http://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/lat_karjeras_atbalsts/karjeras_atbalsts_jaunumi/
- karjeras atbalsts.
2.
http://www.niid.lv/ - materiāli un informācija karjeras atbalstam, par
profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, karjeras izglītības testi. Lapā
atrodama informācija par Valsts ieskaitēm un eksāmeniem, par Latvijas izglītības
iestādēm. Datubāzē atrodamas profesionālās vidējās izglītības programmas,
augstākās izglītības studiju programmas, kā arī augstskolu un koledžu
izglītības piedāvājums, arī 7 karjeras izvēles testi.
3.
www.izm.gov.lv - par profesionālās un augstākās izglītības iestādēm
4.
www.piaa.gov.lv - par profesionālās un augstākās izglītības iestādēm,
mācību kursiem un izglītības un darba iespējām ārzemēs.
5.
www.visc.gov.lv – profesiju standarti, aktuālais izglītībā.
6.
www.sf.gov.lv - par studiju un studējošo kreditēšanas jautājumiem.
7.
www.nva.lv - par bezdarbnieku profesionālo apmācību.
8.
http://www.profesijupasaule.lv/ - dažādi materiāli par profesijām, aktuālo nozaru apskats,
kopsavilkumi, topi, informācija par karjeras iespējām.
9.
www.prakse.lv - sadaļā “Studijas” alfabēta kārtībā nosauktas studiju
programmas, augstskola, studiju veids, ilgums un iegūstamais grāds. Ir pieejams
arī meklētājs pēc studiju virziena, izglītības iestādes un tās atrašanās
vietas.
10. www.uzdevumi.lv - sadaļā "Kur mācīties" iespēja
izvēlēties informāciju par visu līmeņu studijām un atbilstošām programmām.
11. www.cv-online.lv
12. www.e-darbs.lv
14. www.vakance.lv
15. www.cvmarket.lv
16. www.careercenteronline.org - virtuālais
karjeras centrs (e-konsultēšana, e-apmācība, resursi)
17. www.enudiena.lv
19. http://svr.aic.lv/Form.aspx?id=default
20. https://www.latvijaskvalifikacijas.lv/
21. http://www.lanet.lv/links/lschools.html
22. http://katalogs-iksd.riga.lv/lv/sakums
23. http://viaa.gov.lv/lat/eurydice/apraksti/
9. KARJERAS IZGLĪTĪBAS ĪSTENOŠANAI IETEICAMĀ
LITERATŪRA
1.
Normens
Amundsons „Aktīvā iesaistīšanās” (Active Engagement).
2.
Darba
burtnīca sekmīgai dzīvei un karjerai “Mans Karjeras stāsts”.
3.
Dzīves
plānošanas rokasgrāmata.
4.
Mācību
metodiskais līdzeklis "Karjeras kompass”.
5.
Starptautiskā
karjeras atbalsta metodikas rokasgrāmata darbam ar grupu.
6.
Karjeras
atbalsta sistēma Latvijā (2012).
7.
„Mūžilga
karjeras atbalsta politika: darbs turpinās. Eiropas Mūžilga karjeras atbalsta
politikas tīkla darba pārskats 2009.-10.gadam – saīsinātais pārskats”.
8.
Karjeras
atbalsta pasākumi riska grupu jauniešiem – caur mācīšanos uz darbu (2010).
9.
Mans
bērns izvēlas karjeru (2010).
10. Karjeras izglītība skolā (2010).
11. Karjeras konsultēšanas metodes (2009).
12. Metodiskie ieteikumi „ Karjeras izglītība 7.-9. klasei”
Skolotāju rokasgrāmata (ESF, prof.izgl. attīstības aģentūra, 2006.g.).
13. Metodiskie ieteikumi „ Karjeras izglītība 7. klasei”
(ESF, prof.izgl. attīstības aģentūra, 2006.g.).
14. Metodiskie ieteikumi „ Karjeras izglītība 8. klasei”
(ESF, prof.izgl. attīstības aģentūra, 2006.g.).
15. Metodiskie ieteikumi „ Karjeras izglītība 9. klasei‖
(ESF, prof.izgl. attīstības aģentūra, 2006.g.).
16. Mācību metodiskais līdzeklis “Karjeras kompass”, CINOP
Euroguidance The Nederlands, 2013.
17. Strods G., Vazne Ž. “Karjeras atbalsta programma
skolēniem”, 2013.g.
18. Melbārde I. “Es vienmēr zinu, ko es vēlos”, Zvaigzne ABC,
2007.g.
19. Ertelts B., Šulcs V. “Karjeras konsultēšanas
kompetences”, VIAA, 2008.g.
20. Izglītība pēc 12. klases (ESF, prof. izgl. attīstības
aģentūra, 2005.g.)
21. Karjeras izglītības mērķi pamatskolā (ieteikumi
skolotajiem un klases audzinātājiem) (ESF, prof.izgl. attīstības aģentūra,
2004.g.).
22. Karjeras iespēju izpēte (metod. palīglīdzeklis
skolotājiem un klašu audzinātājiem) 2003.g.
23. Izglītības ceļvedis. Informatīvs izdevums.
24. Kuijpers M., Meijers F. “Learning fot Now or Later?
”Career Competencies Among Students in Higher Vocational Education in The
Nederlands. Studies in Higer Education, 2011.g.
25. Karjeras attīstības atbalsts / Izglītība, konsultēšana,
pakalpojumi. Valsts Izglītības satura centrs
26. Karjeras iespēju izpēte, metodiskais palīglīdzeklis PIAP
aģentūra, 2003.g.
27. Karjeras izglītība 7., 8., 9. klasei. Metodiskie
ieteikumi. PIAA, 2006.g.
28. Korna E., Karjeras izglītība. Rīga: Raka, 2011.g.
29. Kurš mācību priekšmets man patīk vislabāk? Padomi
veiksmīgai karjeras izvēlei. VIAA, Karjeras atbalsta departaments, 2008.g.
10. NORMATĪVIE DOKUMENTI
Latvijā
ir izstrādāti dažādi normatīvie dokumenti un prasības, kas nosaka karjeras
attīstības atbalsta īstenošanu skolās. Tie ir gan likumi, gan Ministru kabineta
noteikumi un rīkojumi, gan citu valsts institūciju noteikumi:
1.
Izglītības likums - https://m.likumi.lv/doc.php?id=50759;
2.
Vidējās
izglītības likums
- https://likumi.lv/doc.php?id=20243;
3.
Profesionālās
izglītības likums
- https://likumi.lv/doc.php?id=20244;
4. MK
rīkojums Nr.214.
Par koncepciju "Karjeras
attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana"
https://likumi.lv/ta/id/132990-par-koncepciju-karjeras-attistibas-atbalsta-sistemas-pilnveidosana-;
5.
MK noteikumi Nr. 569. Noteikumi par
pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu
profesionālās kompetences pilnveides kārtību - https://m.likumi.lv/doc.php?id=269965;
6.
MK
rīkojums Nr. 821. Par Karjeras izglītības īstenošanas plānu valsts un pašvaldību
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020. gadam - https://m.likumi.lv/doc.php?id=278999;
7.
MK
noteikumi Nr. 359. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.5.
specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam
izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs"
īstenošanas noteikumi - https://m.likumi.lv/doc.php?id=283023;
8.
MK
noteikumi Nr. 831. Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu
institūciju, vispārējās un profesionālās izglītības programmu akreditācijas un
izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība - https://likumi.lv/ta/id/287602-izglitibas-iestazu-eksaminacijas-centru-citu-izglitibas-likuma-noteiktu-instituciju-visparejas-un-profesionalas-izglitibas;
9.
MK
noteikumi Nr. 264. Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem
pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām - https://likumi.lv/ta/id/291004-noteikumi-par-profesiju-klasifikatoru-profesijai-atbilstosiem-pamatuzdevumiem-un-kvalifikacijas-pamatprasibam;
10. Izglītības
kvalitātes valsts dienesta iekšējie noteikumi Nr. 618. Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības
likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības
iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība - https://likumi.lv/ta/id/317820-izglitibas-iestazu-eksaminacijas-centru-citu-izglitibas-likuma-noteiktu-instituciju-un-izglitibas-programmu-akreditacijas-un-izglitibas-iestazu-vaditaju-profesionalas-darbibas-novertesanas-kartiba.