SAKAŅOTS

 Priekules novada pašvaldības

priekšsēdētājas vietnieks

 Ainars Cīrulis

 

 

 

-----------------------------------------

                                                                                                                                  30.08.2018.

                                                                                                              

APSTIPRINĀTS

ar Krotes Kronvalda Ata pamatskolas

direktores 30.08.2018.

 rīkojumu nr 2-1/75A

 

 

 

 

 

 

 

 

Krotes Kronvalda Ata pamatskolas pašvērtējums

2015.gads

 

 

 

 

Reģistrācijas Nr. 4112901033

“Krotes pamatskola”, Krote, Bunkas pagasts, Priekules novads, LV-3444,

tālr.: 63453070, 26183364

e-pasts: krotesskola@priekulesnovads.lv

krotesskola.mozello.lv

 

Skolas direktore: Gita Spiģere

 

 

 

 

Akatualizēts 2016., 2017., 2018., 2019. gadā

 

 

SATURS

1.      VISPĀRĒJS SKOLAS RAKSTUROJUMS. 3

2.      SKOLAS DARBĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI. 7

3.      PAMATJOMU VĒRTĒJUMU IEGŪŠANAS METODES. 8

4.      IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE.. 9

5.      IESTĀDES SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS, TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA. 10

5.1.      Joma „ MĀCĪBU SATURS - iestādes īstenotās izglītības programmas”. 10

5.2.      Joma „Mācīšana un mācīšanās”. 11

5.2.1.       Kritērijs “Mācīšanas kvalitāte”. 11

5.2.2.       Kritērijs “Mācīšanās kvalitāte”. 12

5.2.3.       Kritērijs “Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa”. 13

5.3.      Joma „Skolēnu sasniegumi”. 14

5.3.1.       Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā. 14

5.3.2.       Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos. 17

5.4.      Joma „Atbalsts izglītojamiem”. 20

5.4.1.       Kritērijs “Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts”. 20

5.4.2.       Kritērijs “Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)”. 21

5.4.3. Kritērijs “Atbalsts personības veidošanā”. 21

5.4.4.       Kritērijs “Atbalsts karjeras izglītībā”. 22

5.4.5. Kritērijs “Atbalsts mācību darba diferenciācijai”. 23

5.4.6. Kritērijs “Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām”. 26

5.4.7. Kritērijs “Sadarbība ar izglītojamā ģimeni”. 26

5.5.      Joma „Skolas vide”. 27

5.5.1.       Kritērijs “Mikroklimats”. 27

5.5.2. Kritērijs “Fiziskā vide un vides pieejamība”. 29

5.6.      Joma „Resursi”. 30

5.6.1. Kritērijs “Iekārtas un materiāltehniskie resursi”. 30

5.6.2. Kritērijs “Personālresursi”. 30

5.7.      Joma „Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”. 31

5.7.1.       Kritērijs “ Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana”. 31

5.7.2.       Kritērijs “ Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība”. 32

5.7.3. Kritērijs “Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām”. 33

6.      Citi sasniegumi 34

7.      Turpmākā attīstība. 39

8.      Skolas pašnovērtējuma kopsavilkuma tabula. 40

 

 

 

1.    VISPĀRĒJS SKOLAS RAKSTUROJUMS

Krotes Kronvalda Ata pamatskola atrodas 7 km no Liepājas – Rīgas šosejas, 12 km no novada centra - Priekules. Ēka sākotnēji celta kā muižas sastāvdaļa, gadu gaitā rekonstruēta, pārbūvēta un pielāgota skolas vajadzībām. Skola šajā ēkā darbojas no 1951. gada. Skola izvietota 3 ēkās - galvenajā atrodas 1.- 9. klase, otrajā ēkā - ēdināšanas bloks un 3-4gadnieku grupiņa, trešajā- kopš 2017.gada novembra 5-6 gadnieku grupa. 2009. gada pavasarī pie galvenās ēkas atklāja sporta halli.

   Krotes Kronvalda Ata pamatskola ir Priekules novada pašvaldības dibināta mācību iestāde.

 

Skola realizē programmas:

·       pamatizglītības programmu, kods 21011111 (licence uz nenoteiktu laiku);

·       speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem 21015611 (uz nenoteiktu laiku); (īsteno no 2011./2012. māc.g.);

·       vispārējās pirmsskolas izglītības programma 01011111 (uz nenoteiktu laiku), (no 2011./2012. mācību gada 3 un 4 gadīgo bērnu grupa).

 

2017./2018.m.g.

97 jeb 88,19 % izglītojamo ir no Bunkas pagasta;

11 jeb 10 % no Durbes novada;

2 jeb 1,81 % no Priekules pilsētas.

 

Skolas īpašie piedāvājumi:

Izglītojamiem ir iespējas izkopt savas spējas, talantus, radošo potenciālu, darbojoties daudzveidīgu interešu izglītības nodarbību pulciņos: ritmika 1.-2.klase, 3.-4.klase, ansamblis 2.-6.klase, papīra plastika 2.-6.klase, mazpulki 2.-9.klase, Skolēnu mācību uzņēmumi “Jautrie pirkstiņi”, “Skalu puikas”, “MPV”, elektrotehnikas pulciņš “Zibšņi” 5.-9.klase, projekts “Esi līderis” 8.klase, Liepājas sporta skolas vieglatlētikas nodarbības 1.-6.klase, folkloras kopa “Traistēni”.

 

Atbalsta personāls: logopēds, psihologs, pedagoga palīgs, koriģējošā vingrošana, karjeras konsultants, Krotes bibliotēkas bibliotekārs.

Atbalsts vecākiem- bez valsts apmaksātajām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, brīvpusdienas 5.klases skolēniem un materiāls atbalsts ēdināšanai 10,00 EUR par katru bērnu daudzbērnu ģimenēm mēnesī.1.-4.klašu skolēniem pēc stundām pagarinātās dienas grupa. Skolēnus uz skolu un mājās nogādā 3 autobusi pēc sastādītiem un saskaņotiem ar pašvaldību grafikiem. Skolēnus otrdienās un ceturtdienās skolas autobuss ved uz Priekules Mūzikas un mākslas skolu.  Materiālā stimulēšana skolēniem par iegūtajām vietām olimpiādēs, konkursos, sacensībās mācību gada beigās pēc ”Priekules novada pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamo un pedagogu sasniegumu izvērtēšanas un apbalvošanas NOLIKUMA”

Pozitīva savstarpējā saskarsme starp izglītojamajiem, skolotājiem, vecākiem. Laba skolas un vecāku sadarbība, iespēja iesaistīties projektos un gūta atbalstu no tiem.

Skolēniem ir iespējas izmantot āra trenažieru laukumu, bērnu rotaļu laukumu un Krotes bibliotēku.

 

 

 

 

 

 

 

Skolas finansējums

Finansējums

2015. g. EUR

2016.g. EUR

2017.g. EUR

Pašvaldības finansējums

157278

127506

222140

Valsts mērķdotācija  pedagogu algām

13549

145758

143434

Valsts mērķdotācija 5/6 gadniekiem

11950

14964

14488

Valsts mērķdotācija mācību grāmatām un līdzekļiem

1367

1311

1897

 

 

Izglītojamo skaits pa gadiem uz 1. septembri

Māc.g.

3,4g. grupa

5 g. grupa

6g. grupa

1.kl.

2.kl.

3.kl.

4.kl.

5.kl.

6.kl.

7.kl.

8.kl.

9.kl

 

2011./12.

20

11

10

9

8

11

11

8

9

7

9

11

124

2012./13.

18

11

11

10

9

8

11

11

7

9

8

9

122

2013./14.

16

11

11

11

10

8

7

10

11

6

8

8

117

2014./15.

14

9

11

11

11

9

8

8

10

11

6

9

117

2015./16.

17

13

10

12

9

12

9

9

7

10

12

7

127

2016./17.

16

8

11

10

10

8

11

9

8

7

10

11

117

2017./18.

12

7

7

12

8

10

7

11

9

10

7

10

110

2018./19.

12

10

7

7

11

8

9

7

10

8

10

8

107

Skolēnu skaits nedaudz svārstīgs, bet virs 100.

 

Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem  

licence nr. V-6957,izdota 18.12.2013., akreditācijas lapa nr. 9681

Mācību gads

Izglītojamo skaits

2011./2012.m.g.

3

2012./2013.m.g.

1

2013./2014.m.g.

1

2014./2015.m.g.

1

2015./2016.m.g.

7

2016./2017.m.g.

8

2017./2018.m.g.

7

2018./2019.m.g.

7

 

Skolas personāla skaits

Māc.g.

Skolotāji

No tiem pamatdarbā

Tehniskais personāls

Kopā

2011./2012.

15

12

10

25

2012./2013.

15

12

13

28

2013./2014.

16

13

11

27

2014./2015.

15

12

11

26

2015./2016.

18

14

11

29

2016./2017.

15

13

11

26

2017./2018.

15

13

10

25

2018./2019.

15

13

10

25

 

 

 

Pedagogu kvalitatīvā sastāva raksturojošie rādītāji uz 01.09.2017.

 

Kopā

Augstākā pedagoģiskā izglītība

Maģistri

Skolā kopumā

15

 

5

Administrācija

2

 

2

Pedagoģiskie darbinieki

13

11

3

 

Profesionālās darbības kvalitātes pakāpes:

·         3.pakāpe                                     7 pedagogi

·         4.pakāpe                                     2 pedagogi

 

Uz 2018.gada 1.septembri

·         1.pakāpe                                    1pedagogs

·         2.pakāpe                                    1pedagogs

 

 

Visas štata vietas skolā nokomplektētas, kadru mainība- minimāla. No skolas pedagogu kolektīva 3 ir mūsu skolas absolventi. No tehniskajiem darbiniekiem 4 ir skolas absolventi.

Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem pedagoģiskā personāla nodrošinājums uz 01.09.2017.

Izglītība

Skaits

Piezīmes

Speciālās izglītības skolotājs ar augstāko pedagoģisko izglītību, Liepājas Universitāte

1

Diploms PD G nr. 0267, 05.09.2009.,Dz. Šterna

Logopēda kvalifikācija, Liepājas Pedagoģijas akadēmija

1

Diploms nr.000062, 08.05.2002., Dz. Šterna

“Tiesības īstenot programmu Speciālā izglītība (izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, redzes traucējumiem, valodas traucējumiem)”, 96 stundas

3

Sertifikāts nr.386,16.06.2010., N.Norenberga

Sertifikāts AA nr.08058, 21.06.2007., B.Rosvalde

Sertifikāts nr.475, 29.10.2011., I.Ozola

 

Profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma “Bērnu ar speciālajām vajadzībām integrācija un iekļaušana izglītības procesā”, 36 stundas

6

 

 

 

 


Realizētie projekti

Nr.

Projekta nosaukums

Projekta iesniedzējs

Projekta realizācijas laiks

Attiecināmās izmaksas

Realizētās aktivitātes

1.

ESF projekts 2011/0031/1DP/1.2.2.4.2/11/APIA/VIAA/073 “Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar mācīšanās grūtībām integrācijai Priekules novada izglītības iestādēs”

Kalētu pamatskola (vadošais partneris), Krotes Kronvalda Ata pamatskola (sadarbības partneris)

1.12.2011. - 31.12.2013.

20368 Ls

Projekta aktivitātes - psihologa un sociālā pedagoga amata ieviešana, skolotāja palīga, logopēda amata ieviešana, koriģējošā vingrošana, pagarinātās dienas grupa, interešu izglītība, darba iemaņu celšana, nometne “KK ceļojums”, kultūrizglītības pasākumi

2.

ESF 1.2.2.4.2. aktivitātes Nr. 2011/0034/1DP/1.2.2.4.2./11/APIA/VIAA/177 “Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā” projekts “Radošu aktivitāšu organizēšana sociālā atstumtības riska mazināšanai”

Vaiņodes internātpamatskolas Ģimenes atbalsta centrs “Dialogs” (vadošais partneris), Krotes Kronvalda Ata pamatskola (sadarbības partneris)

0201.2012. - 31.12.2013.

6480 Ls

Veiktās aktivitātes – mūzikas un ritmikas pulciņš, mūzikas instrumentu spēlēšanas pulciņš, latvijas tradīciju pulciņš, dzīves skola, nometne “Bumerangs”

4.

Projektu konkursa “Kultūras iniciatīvas Priekules novadā” projekts “Stāvēju, dziedāju..”

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

28. - 29. 09.2013.

Kopējais finansējums: 1024,48 EUR, pašvaldības finansējums: 384,18 EUR, organizatora līdzfinansējums: 640,30 EUR

Folkloras kopas “Traistēni” dalība pasākumā “Bērnu un jauniešu folkloras svētki Ventspils”.

5.

Projektu konkursa “Bērnu un jauniešu aktivitātes Priekules novadā” projekts “Sūrs darbs, saldi augļi”

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

12.06.2013

Pašvaldības finansējums: 559 EUR,

Organizatora līdzfinansējums: 109EUR.

Motivēt skolēnus apgūt eksaktās zinātnes. Notiek ar eksaktajām zinātnēm saistīta izglītojoša un aizraujoša ekskursija.

6.

Projektu konkursa “Bērnu un jauniešu aktivitātes Priekules novadā” projekts “Draugos ar dabaszinībām”

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

03.06.2014.

Pašvaldības finansējums: 608,86 EUR,

Organizatora līdzfinansējums: 152,22EUR.

Radošās darbnīcas par fiziku un ķīmiju “Aspired” Ventspilī, planetārija seanss, Piejūras brīvdabas muzeja apmeklējums

7.

Projektu konkursa “Bērnu un jauniešu aktivitātes Priekules novadā” projekts “Es būšu speciālists”

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

01.06.2017.

Pašvaldības finansējums: 682,98 EUR,

Organizatora līdzfinansējums: 152,11 EUR

Z/s “Terēni” apmeklējums- ziepju gatavošana, dekupāža, piparmētru namiņš un to audzēšana. Jelgavā- karameļu darbnīca

8.

ELFLA pasākuma “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” projekts “Aktīva atpūta – drauds atkarībai”

Priekules novada dome, Krotes Kronvalda Ata pamatskola

10.05.2013. - 15.05.2014.

5264,34 EUR (3699,78 Ls)

Projekta mērķis: brīvdabas trenažieru laukuma izveidošana Priekules novada Bunkas pagastā

9.

ELFLA atklāta projektu iesniegumu konkursa pasākuma “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” projekts “Iz sentēvu lādes Dziesmu kalnā”

Priekules novada dome,

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

22.05.2014. - 15.05.2015.

Projekta kopējās izmaksas: 1766,39 EUR, LEADER ELFLA finansējums 1313,83 EUR, Priekules novada pašvaldības finansējums: 452,56 EUR

Projekta mērķis – veicināt dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, lai iegādātos Krotes Kronvalda Ata pamatskolas folkloras kopai “Traistēni” tautas tērpus un godam varētu pārstāvēt Priekules novadu skolēnu dziesmu un deju svētkos 2015. gadā Rīgā.

7.

Biedrības “Latvijas Elektronikas un elektronikas rūpniecības asociācijas” projekts Nr. KAP/2.3.2.3.0/12/01/003

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

2015.gada jūnijā

249.44 EUR

Mācību vizīte uzņēmumā “Hanzas Elektronika” un mācību materiāli

8.

 ESF projekts Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”

 

Priekules novada pašvaldība

2017.g.

8.marts-2020.g.

31.augusts

 

Uzlabot pieeju karjeras atbalsta jautājumiem skolā un izveidot kompleksu karjeras konsultanta atbalsta sistēmu.

9.

ESF projekts  8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”

Priekules novada pašvaldība

2017.gada 16.marts-2022.gada 31.decembris

 

Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus

10.

ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” SAM8.3.2

Priekules novada pašvaldība

31.10.2017.-31.05.2021.

20000 EUR

Mācību vizītes, vides nometne skolā

11.

Programma “Latvijas skolas soma”

Priekules novada pašvaldība

01.09.2018.-31.12.2021.

3675 EUR

Izzināt un iepazīt Latvijas kultūras vērtības

 

2.    SKOLAS DARBĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Krotes Kronvalda Ata pamatskolas darbības pamatmērķis ir noteikts skolas nolikumā.

Mērķis - Veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto vispārējās pamatizglītības mērķu sasniegšanu.

Skolas darbības pamatvirziens ir mācību un audzināšanas darbība.

Skolas uzdevums ir:

ü  Īstenot pirmskolas un pamatizglītības programmas, to mērķus un uzdevumus;

ü  Izvēlēties mērķtiecīgas un mūsdienīgas izglītošanas darba metodes un formas;

ü  Nodrošināt kvalitatīvu izglītības apguvi;

ü  Sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu un veicinātu pozitīvu izglītojošo darbu, kvalitatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību izglītības programmu mērķu sasniegšanā;

ü  Racionāli izmantot izglītības procesa nodrošināšanai piešķirtos finanšu resursus;

ü  Īstenot interešu izglītības programmas.

 


3.    PAMATJOMU VĒRTĒJUMU IEGŪŠANAS METODES

Skolas darbības izvērtējumam izmantotas anketas: vecākiem iedotas 70, atpakaļ saņemtas 55, pedagogiem  iedotas 9, saņemtas - 8, 6.-9.klašu skolēniem iedotas 41, saņemtas- 41, skolas padomei iedotas 8, saņemtas-6, pārrunas un vērojumi. Rezultātu analīzei izmantoti skolas darbību reglamentējoši dokumenti: skolas nolikums, attīstības plāns, izglītības programmu licences, izglītības programmas, pedagogu tarifikāciju saraksti, fakultatīvās nodarbības saraksts, interešu izglītības nodarbību saraksts, pedagoģiskās padomes sēžu protokoli, pedagogu sanāksmju protokoli, klašu audzinātāju darba plāni, skolas iekšējie normatīvie akti, amatu apraksti, pedagogu darba pašvērtējumi, skolas Gadagrāmata, ieraksti e-klasē.

 


4.    IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

Skolas akreditācija tika veikta 2015.gada decembrī attālināti. Skola ir akreditēta līdz  2021.gada 29.decembrim.

 

Nr.p.k.

Ieteikumi

Izpilde

1.

Pilnveidot esošo un ieviest jaunu mācību metožu lietošanu mācību priekšmetu stundu organizācijā. Paplašināt tehnisko līdzekļu izmantošanu mācību procesā.

 

Skolotāji pilnveidojuši savas prasmes, apmeklējot profesionālās pilnveides kursus, pedagogi pierādījuši savas prasmes, piedaloties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā.

2.

Mācību procesā daudzveidīgāk izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas.

Mācību procesā tiek izmantotas 2 interaktīvās tāfeles, 11  planšetes,1 datorklase  ar 12 datoriem, 3 portatīvie datori, interneta resursi.

3.

Pilnveidot mutisko vērtēšanu un uzslavu lietošanu ikdienas darbā.

 

Pedagogi ikdienā izmanto formatīvo vērtēšanu, veic  ierakstus e-klases uzvedības žurnālā, skolēnu dienasgrāmatās

4.

Izstrādāt vienotu pārbaudes darbu 10 ballu skalā izveides un vērtēšanas sistēmu visos mācību priekšmetos.

 

Skolā ir izstrādāta un ieviesta vienota vērtēšanas sistēma “Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība Krotes Kronvalda Ata pamatskolā”, 14.12.2010, grozījumi apstiprināti PPS sēdēs 30.08.2017. un 20.03.2018.

5.

Izvērtēt iespējas nodrošināt regulāru atbalsta personālu - psihologa un logopēda - pieejamību.

 

Skolā tiek nodrošināta atbalsta personāla esība atbilstoši pieejamajam finansējumam

6.

Sākt esošā skolas attīstības plāna realizēšanas izvērtēšanu. Izvirzīt jaunas un reālas prioritātes turpmākajiem gadiem.

 

Pašlaik ir spēkā esošs 2016.-2019. gada attīstības plāns, kurš izvērtēts PPS sēdēs 30.08.2017. un 20.03.2018. Prioritātes izvirzītas atbilstoši izglītības politikai valstī un pašvaldības rīcībā esošajiem finanšu resursiem.

 


5.    IESTĀDES SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS, TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA.

5.1.        Joma „ MĀCĪBU SATURS - iestādes īstenotās izglītības programmas”

Skola realizē izglītības 3 programmas:

ü  pamatizglītības programmu, kods 21011111 (licencēšanas ID  V_511, izdota 20.07.2018, akreditācijas lapa nr. 11575);

ü  speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem 21015611 (licence nr. V-6957,izdota 18.12.2013., akreditācijas lapa nr. 9681);;

ü  vispārējās pirmsskolas izglītības programma 01011111 (licence nr. 6955, izdota 18.12.2013.).

Katrā mācību priekšmetā realizētā izglītības programma atbilst licencētajai izglītības programmai.

Visi skolotāji atzīst, ka zina sava mācību priekšmeta standarta prasības, tematiskie plāni pievienoti skolvadības sistēmā e-klase, katru mēnesi tiek sastādīts vienots pārbaudes darbu grafiks.

Skolas vadība veicina un nodrošina pedagogu kompetences pilnveidi. Pedagogi iesaistās VISC īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” sabiedriskajā apspriešanā un kursos.

75% skolotāji atzīst, ka nepieciešamības gadījumā saņem atbalstu un palīdzību no skolas vadības vienmēr, 25% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, tādu, kas nepiekrīt - nav.

Plānotais tematiskajos plānos gandrīz vienmēr atbilst ierakstiem e-klasē.

Gandrīz visi skolotāji atzīst, ka ir spējuši darbu organizēt tā, ka ir izpildīta mācību priekšmetu programma.

87,5% skolotāji apstiprina, ka pārzina savas profesionālās darbības mērķus, 12,5%vairāk piekrīt, tādu, kas nepārzina- nav.

Skolotāji veiksmīgi ievēro vienoto vērtēšanas sistēmu skolā.

Klases stundu tematiskais plānojums atbilst skolas audzināšanas programmai.

Visi skolotāji atzīst, ka skola sniedz palīdzību skolēniem, kuriem ir mācību grūtības. 70% vecāku atzīst, ka skolotāji palīdz skolēnam, ja viņam ir grūtības, vienmēr, 21% - bieži, 6%- dažreiz, 3% - nekad.

Skolā ir pilnveidota materiāltehniskā bāze, IT tehnoloģijas, kas dažādo mācību procesa apguves iespējas.

53,65% skolēnu atzīst, ka mācību procesā izmanto mūsdienīgu, modernu tehniku, 24,39% - bieži, 19,5% - dažreiz, 0% - nekad.

Tiek organizēta mācību iespēju paplašināšana, piedaloties ESF projektos un programmā “Latvijas skolas soma”.

Par iespēju apmeklēt konsultācijas un individuālās un grupu nodarbības 20,9% skolēnu apgalvo, ka vienmēr, 13,9% - bieži, 60,4% - dažreiz, 7% - nekad. Tas pierāda, ka skolēniem ir nepieciešama individuāla sadarbība ar skolotāju.

 

 

 

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Izglītības programmas ir licencētas un tiek īstenotas mācību procesā

2.Katrs mācību priekšmeta skolotājs pārzina mācāmā priekšmeta nozīmi, mācību priekšmetu standartus un programmas, vērtēšanas kārtību un formas

3.Mācību procesā skolotāji ievēro skolēnu vecuma īpatnības

4.Mācību stundās norisinās produktīvs darbs mācību satura apgūšanā

1.Turpināt padziļināti apgūt mācību priekšmetu standartus un sekot to grozījumiem, izprast mācību saturu jaunās kompetenču pieejas izglītībā kontekstā

2.Efektīvāk plānot mācību saturu un laiku, kas paredzēts tā apguvei

3.Mācību procesā skolotāji ievēro skolēnu vecuma īpatnības

4.Plānot karjeras izglītības tēmas un pasākumus

 

Jomas ,,Mācību saturs” vērtējums – labi

5.2.        Joma „Mācīšana un mācīšanās”

5.2.1.  Kritērijs “Mācīšanas kvalitāte”

 

Mācību procesā skolotāji izmanto skolēnu vecumam un spējām atbilstošas mācību metodes (darbs pāros, darbs grupās, demonstrējumi, prezentācijas, lomu spēles, diskusijas, mācību eksperimenti, situāciju izpēte un analīze, mācību ekskursijas, pētījumi, projekti u.c.). Skolotāju zināšanas tiek pilnveidotas tālākizglītības kursos, semināros, konferencēs. Skolotāji iepazīstina kolēģus ar tālākizglītībā iegūtajām atziņām metodiskajās komisijās un pedagoģiskajās sēdēs.

 E-klase ir izglītības iestādes pedagoģiskā procesa datorizēta skolvadības sistēma, kas paredzēta skolēnu mācību sasniegumu uzskaitei. Skolotāji reģistrē individuālās sarunas ar vecākiem, norādot datumu, sarunas tēmu.

Skolotāji sekmīgi mācību procesā izmanto portāla „uzdevumi.lv” piedāvātās iespējas. Skolotājiem un 9.klases skolēniem ir apmaksāts PROF pieslēgums. Tiek uzdoti gan pārbaudes darbi, gan mājas darbi. Skolotāju un skolēnu prasme darboties ar tehnoloģijām ir uzlabojusies.

80% vecāku apliecina, ka skola ir izskaidrojusi skolas mājas darbu un pārbaudes darbu kārtību vienmēr, 10%, ka nav, 10% - nezin.

Skolas pedagogi pievērš lielu uzmanību skolēnu mācību sasniegumu izpētei un analīzei, turpmāko uzdevumu noteikšanai, ir kvalificēti.

87,75% vecāku apliecina, ka skolotāji informē par bērna stiprajām un vājajām pusēm, 10,2% - noliedz, bet 2,04% - nezin.

Gandrīz visās mācību stundās izmantotās metodes un mācību materiāli atbilst skolēnu vecumam, spējām un konkrētajai mācību stundai, taču nepieciešams domāt par daudzveidīgāku tehnoloģiju izmantošanu ikdienas mācību stundās.

9,75% skolēnu atzīst, ka mācību darbs skolā ir interesants vienmēr, 39,02% - bieži, 51,2% - dažreiz, nekad - nav.

29,09% vecāku apstiprina, ka mācību darbs skolā ir interesants vienmēr, 34,54% - bieži, 30,9% - dažreiz, nekad - nav.

61,9% skolēnu apstiprina, ka skolotāji prasības mājas darbu un pārbaudes darbu veikšanai izskaidro vienmēr, 30,9% - bieži, 7,1% - dažreiz, tādu, kas apgalvotu, ka neizskaidro - nav.      

Visi aptaujātie skolotāji piekrīt vai vairāk piekrīt, nekā nepiekrīt apgalvojumam, ka skolotāji mācību procesā izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas.

12,5% skolotāju apliecina, ka viņiem ir visi darbam nepieciešamie resursi, 87,5% - atzīst, ka vairāk ir nekā nav, tādu, kas apgalvotu, ka nav vispār - nav.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Mācību metožu daudzveidība stundu darbā

2.Skolotāji un skolēni izmanto uzdevumi.lv piedāvātās iespējas

1.Popularizēt kursos gūtās atziņas dažādu mācību metožu izvēlē un pielietošanā

2.Nodrošināt skolotāju savstarpēju sadarbību mācīšanas procesa plānošanā

 

Jomas ,,Mācīšanas kvalitāte” vērtējums – labi

 

 

 

5.2.2.  Kritērijs “Mācīšanās kvalitāte”

 

Skolēnu mācīšanās darbs notiek atbilstoši skolas licencētām programmām, interešu izglītības programmām un individuālā darba, konsultāciju sarakstam.

Skolā tiek veikta kavējumu uzskaite, analīze. Izstrādāta „Krotes Kronvalda Ata  pamatskolas darba kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”. Sadarbībā ar novada sociālo dienestu  tiek izvērtēti skolēnu kavējumu iemesli un pozitīvi risināti - laba sadarbība. Tiek veiktas individuālās sarunas ar skolēniem un viņu vecākiem (aizbildņiem).

Skolēniem ir nodrošinātas iespējas izmantot pašvaldības bibliotēku, datorklasi, pagarināto dienas grupu. Skola regulāri plāno un organizē pasākumus skolēnu vecākiem- skolas un klašu vecāku sapulces, atvērto durvju dienas. Vecāki tiek aicināti piedalīties skolas pasākumos. Katru dienu, izmantojot e-klases dotās iespējas, vecāki var iegūt informāciju par bērnu mācību sasniegumiem un problēmām. Ikdienas saziņas forma ar vecākiem ir dienasgrāmatas ( vienotas visai skolai), e-klase.

21,01% skolēnu apliecina, ka skolotāji mudina viņu būt pārliecinātam par sevi vienmēr, 36,84% - bieži, 28,9% - dažreiz, 13,5% - nekad.

Liela vērība tiek pievērsta darbam ar spējīgākiem skolēniem, piedāvātas arī konsultācijas un cita veida palīdzība skolēniem, kuriem ir mācību grūtības.

20,9% skolēnu apgalvo, ka viņiem ir iespēja apmeklēt mācību priekšmetu konsultācijas un papildus nodarbības vienmēr, 13,9% - bieži, 60,4% - dažreiz, 7% - nekad.

Skolēniem ir iespēja plānot savu ikdienas laiku, jo ir zināms pārbaudes darbu grafiks, konsultāciju grafiks.

Lielākā daļa skolēnu atzīst, ka pēc pārbaudes darbu uzrakstīšanas darbu saturs tiek pārrunāts, kļūdas analizētas.

Uzlabojusies skolēniem piedāvāto pārbaudes darbu kvalitāte visos mācību priekšmetos.

16,2% skolēnu atzīst, ka skolotāji mācību stundās un pārbaudes darbos piedāvā dažādas grūtības pakāpes uzdevumus vienmēr, 24,32% - bieži, 51,35% - dažreiz, 8,1% - nekad.

18,42% 5. - 9. klašu skolēnu apliecina, ka viņi lieto dažādas mācību metodes vienmēr, 47,36% - bieži, 26,31% - dažreiz, 7,89% - nekad.

 9,3% skolēnu atzīst, ka mācību procesā izmanto mūsdienīgu, modernu tehniku, 20,9% -bieži, 41,8% - dažreiz, 9,3% - nekad. 

Visi aptaujātie skolotāji atzīst, ka piekrīt vai drīzāk piekrīt, nekā nepiekrīt apgalvojumam, ka skolā regulāri izvērtē katra skolēna izaugsmi.

Skolā ir izveidota sistēma mācību sasniegumu paziņošanai vecākiem, ir daudzpusīgi izzināts vecāku viedoklis par mācīšanas un mācīšanās tēmām.

 

 

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Grupu un pāru darbs veicina skolēnu sadarbību un komunikāciju mācīšanās procesā

2.Tiek veicināta skolēnu prasme veidot prezentācijas, pilnveidota uzstāšanās prasme

3.Skolēni zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības, vērtēšanas kārtību

1.Attīstīt skolēna personīgo atbildību un aktīvu iesaistīšanos mācīšanās procesā

2.Attīstīt skolēna pašvērtējuma prasmes

3.Pilnveidot skolēnu prasmi organizēt savu mācību darbu

 

 

Jomas ,,Mācīšanās kvalitāte” vērtējums – labi

 

5.2.3.  Kritērijs “Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa”

Skolēnu sasniegumus vērtē atbilstoši valsts noteikto normatīvo aktu prasībām un Krotes Kronvalda Ata pamatskolas “Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai”. Katra mācību gada sākumā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība tiek aktualizēta un nepieciešamības gadījumā tajā tiek veiktas korekcijas. Skolotāji zina un ievēro vienoto vērtēšanas kārtību.

94% vecāku apliecina, ka skola sniedz precīzu un vajadzīgu informāciju par bērna sasniegumiem, 6% - noliedz.

Novērojumi rāda, ka skolēnu aktivitāte mācību procesā ir pietiekoša, taču joprojām ir problēmas ar jautājumu, kas saistīts ar skolēna personīgo atbildīgumu par mācību procesu un rezultātiem.

 Sadarbībā ar vecākiem akcents likts uz individuālajām sarunām. Gandrīz visos gadījumos tās tiek plānotas.

55,10% vecāku zina, ka viņa un skolotāja saruna būs konfidenciāla, ka viņa bērna sekmes un uzvedību neapspriedīs citu vecāku klātbūtnē vienmēr, 12,24% - bieži, 22,44% - dažreiz, 10,2% - nekad.

Gandrīz visi skolēni bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas un pasākumus, aktīvi piedalās skolas sabiedriskajā dzīvē.

69,09% vecāku piekrīt, ka visiem skolēniem ir iespēja iesaistīties dažādās ārpusstundu aktivitātēs, 21,81% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, 5,45% - vairāk nepiekrīt nekā piekrīt, 3,63% - nepiekrīt.

Skolotāji informē skolēnus par mācību priekšmetu programmu saturu, par izmantojamām darba formām, par olimpiādēm, konkursiem, kas mācību gada laikā tiek plānots mācību priekšmetā

10,2% skolēnu apliecina, ka izlabotos rakstu darbus skolotāji atdod atpakaļ savlaicīgi vienmēr, 65,78% - bieži, 23,68% - dažreiz, nekad - nav.

Skola regulāri organizē vecāku sapulces un tikšanās ar vecākiem, lai nodrošinātu informācijas atgriezenisko saikni.

40% vecāku atzīst, ka skolotāju un vecāku tikšanās tiek organizēta viņiem pieņemamā laikā vienmēr, 32% - bieži, 26% - dažreiz, 2% - nekad.

70% vecāku apliecina, ka vecāku sapulces un tikšanās ir labi sagatavotas un labi organizētas vienmēr, 14% - bieži, 12% - dažreiz, nekad - nav.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolā ir noteikta kārtība mācību sasniegumu vērtēšanā

2.Skolēni un viņu vecāki regulāri saņem informāciju par mācību sasniegumiem: dienasgrāmatās, e-klases žurnālā, sekmju izrakstos, telefoniski un individuālās sarunās

1.Pilnveidot skolēnu savstarpējo un paša novērtējumu katrā mācību stundā

Jomas  ,,Mācīšana un mācīšanās” vērtējums – labi.

5.3.        Joma „Skolēnu sasniegumi”

5.3.1.  Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Skolēnu mācību sasniegumu statistikas dati katra mācību gada beigās un 1.semestra beigās tiek apkopoti un izvērtēti. Mācību sasniegumi tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs. Skolā tiek izmantotas elektroniskā žurnāla e-klases atskaites. Mācību gada beigās, ja skolēnam ir nepietiekams vērtējums, skola organizē papildus mācību darbu divas nedēļas, lai uzlabotu mācību rezultātus. Pēc tam skolēns kārto pēcpārbaudījumus, kā noteikts normatīvajos dokumentos.

Kopš e-klases izmantošanas skolēnu mācību sasniegumu rezultātu apkopošana un analīze notiek ātrāk un efektīvāk. Klašu audzinātāji  un mācību priekšmetu skolotāji var ātrāk  reaģēt uz trūkumiem skolēnu mācību sasniegumos ikdienas darbā, lai uzlabotu gala vērtējumus un novērtēt skolēnu sekmju uzlabojuma dinamiku.

Skolēnu sasniegumi tiek analizēti ikdienas mācību procesā, uzsverot panākumus un norādot vēl apgūstamo. Ar skolēniem konsultācijās individuāli tiek pārrunātas veiksmes un neveiksmes. Skolā ir izveidota motivēšanas kārtība – 1.semestra un gada noslēgumā skolēns var saņemt Zelta, Sudraba un Bronzas liecības par labām un teicamām sekmēm, un Sūrapa liecību par centīgu mācību darbu.

Pārnākot skolēnam no citas skolas, tiek veikta zināšanu diagnostika eksāmenu priekšmetos. Vērtējums tiek izteikts procentos un tas neietekmē semestra vērtējumu.

Ikdienas mācību darba atspoguļojums trīs gadu griezumā pa apguves līmeņiem ( skolēni %)

 

Eksāmenu rezultātu salīdzinājums ar ikdienas (gada noslēguma) vērtējumiem

 

Eksāmena priekšmeti

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

Gads

Eks.

Korelācija

Gads

Eks.

Korelācija

Gads

Eks.

Korelācija

 

Latviešu valoda

5,0

5,0

0

5,8

5,7

-0,1

6,1

6,7

+0,6

 

Matemātika

5,4

3,7

-1,7

5,1

4,7

-0,4

7,3

4,7

-2,6

 

Latvijas vēsture

4,6

4,3

-0,3

5,5

6,1

+0,6

6,2

6,6

+0,4

 

Angļu valoda

4,1

3,7

-0,4

4,9

6,7

+1,8

5,5

7,1

+1,6

 

Krievu valoda

4,9

9,0

+4,1

4,8

6,0

+1,2

6,2

4,0

-2,2

 

 

Krievu valodas eksāmenu parasti izvēlas kārtot viens 9.klases skolēns, tāpēc salīdzinot ar klases gada vidējo vērtējumu ir iespējama liela korelācija.

 

Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā 3.klasei valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos (skolēni %)

 

Augsts līmenis (9-10 balles)

Optimāls līmenis (6-8 balles)

Pietiekams līmenis (4-5 balles)

Nepietiekams līmenis (1-3 balles)

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

Latviešu

valoda

0%

0%

0%

42%

71%

80%

58%

29%

20%

0%

0%

0%

Matemātika

0%

0%

0%

50%

86%

80%

50%

14%

80%

0%

0%

0%

 

Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā 6.klasei valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos (skolēni %)

 

Augsts līmenis (9-10 balles)

Optimāls līmenis (6-8 balles)

Pietiekams līmenis (4-5 balles)

Nepietiekams līmenis (1-3 balles)

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

Latviešu valoda

0%

0%

0%

57%

62,5%

56%

43%

37,5%

44%

0%

0%

0%

Matemātika

0%

0%

0%

57%

37,5%

44%

43%

62,5%

56%

0%

0%

0%

Dabaszinības

0%

0%

0%

57%

62,5%

67%

43%

37,5%

33%

0%

0%

0%

 

 

Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā 9.klasei valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos (skolēni %)

 

 

Augsts līmenis (9-10 balles)

Optimāls līmenis (6-8 balles)

Pietiekams līmenis (4-5 balles)

Nepietiekams līmenis (1-3 balles)

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

2015./2016.m.g.

2016./2017.m.g.

2017./2018.m.g.

Latviešu valoda

0%

0%

0%

29%

60%

70%

57%

40%

30%

14%

0%

0%

Matemātika

0%

0%

30%

58%

50%

70%

28%

50%

0%

14%

0%

0%

Latvijas vēsture

0%

0%

0%

14%

60%

80%

96%

40%

20%

0%

0%

0%

Angļu valoda

0%

0%

10%

14%

50%

30%

58%

40%

50%

28%

10%

10%

Krievu valoda

0%

0%

0%

28%

20%

60%

58%

80%

40%

14%

0%

0%

 

Rezultāti liecina, ka lielākajā daļā mācību priekšmetu apgūtais zināšanu līmenis ir pietiekams un optimāls.

Krotes Kronvalda Ata pamatskola 2013. gadā piedalījās starptautiskajā izglītības salīdzinošajā pētījumā - OECD organizācijas Starptautiskajā mācību vides pētījumā (TALIS 2013), kurā tika iegūta informācija par skolotājiem, mācīšanu un skolotāju ietekmi uz skolēnu mācīšanos starptautiskā un nacionālā mērogā. Šādā pētījumā skola piedalījās arī 2015. gadā.

Krotes Kronvalda Ata pamatskolā skolēnu motivācijas programmas ietvaros skolēniem Ziemassvētkos un mācību gada noslēgumā par sasniegumiem mācību darbā izsniedz:

Zelta liecības - vidējā atzīme 8,0 - 10,0;

Sudraba liecības - vidējā atzīme 7,5 - 7,9

Bronzas liecība - vidējā atzīme 7,0 - 7,4

Sūrapa (Sūrs darbs ceļ uz augšu) liecība - Krotes Kronvalda Ata pamatskolas īpašā liecība, kuru saņem skolēns par ļoti centīgu attieksmi pret mācību darbu, bez piesaistes vidējiem rādītājiem.

Katra jauna mācību gada 1. septembrī skolas direktors pasludina Krotes Kronvalda Ata pamatskolas izcilnieku (aktīva sabiedriskā darbība, mācību darbs, morālā stāja utt.) iepriekšējā mācību gadā un dāvina pildspalvu ar pazīstamu zīmolu.

Skolēnu skaits, kuri saņēmuši šīs liecības:

Mācību gads

Skolēnu skaits

Zelta liecības %

Sudraba liecības %

Bronzas liecības %

Kopā %

Sūrapa liecības %

2011./2012.m.g.

82

5%

22%

9%

35%

16%

2012./2013.m.g.

77

4%

13%

8%

25%

4%

2013./2014.m.g.

83

6%

8%

13%

29%

5%

2014./2015.m.g.

81

7%

6%

12%

26%

7%

2015./2016.m.g.

87

2%

7%

8%

17%

6%

2016./2017.m.g.

82

5%

9%

16%

30%

6%

2017./2018.m.g.

84

5%

5%

11%

21%

7%

 

Vienlaikus ar īpašo liecību saņemšanu Pateicības saņem arī ģimenes.

47,27% vecāku atzīst, ka skolotāji mudina bērnus strādāt atbilstoši spējām vienmēr, 27,27% - bieži, 20% - dažreiz, 8% - nekad.

67,27% vecāku apliecina, ka skola nodrošina labu izglītības kvalitāti vienmēr, 32% -bieži, 2% - dažreiz, 2% - nekad.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolā ir izveidota skolēnu  motivācijas programma

2.Skolā tiek analizēti mācību sasniegumi, kas ļauj plānot un uzlabot turpmāko darbu

1.Veicināt skolēnu mācību sasniegumu pozitīvu dinamiku patstāvīga un mērķtiecīga mācību darba rezultātā

 

 

5.3.2.  Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

 

Skola uzskaita un analizē skolēnu sasniegumus valsts pārbaudes darbos. Tiek  nodrošināta  uzskaites  un  analīzes  materiālu sistematizēšana  un  glabāšana,  kā  arī  dažādu  materiālu  par  skolēnu  sasniegumiem novadu, reģionu un valsts mācību olimpiādēs un konkursos glabāšana.

 

Diagnosticējošo darbu rezultāti 3. klasē

Diagnosticējošais darbs

Kopvērtējums %, Krotes Kronvalda Ata psk.

Kopvērtējums % pēc urbanizācijas (lauki)

Kopvērtējums % valstī

2014./

2015.

2015./

2016.

2016./

2017.

2014./

2015.

2015./

2016.

2016./

2017.

2014./

2015.

2015./

2016.

2016./

2017.

Latviešu valoda

75

58

72

75,21

71,11

74,42

78

74,20

74,55

Matemātika

73,5

51

66

71,52

66,83

63,95

76

72

68,20

 

Diagnosticējošo darbu rezultāti 6. klasē

Diagnosticējošais darbs

Kopvērtējums %, Krotes Kronvalda Ata psk.

Kopvērtējums % pēc urbanizācijas (lauki)

Kopvērtējums % valstī

2014./

2015.

2015./

2016.

2016./

2017.

2014./

2015.

2015./

2016.

2016./

2017.

2014./

2015.

2015./

2016.

2016./

2017.

Latviešu valoda

61

54

61

59,46

60,69

64,58

62

64

63,87

Matemātika

52

61

64

52,96

61,15

56,71

57,61

66,25

60,12

Dabaszinības

69

66

65

64,41

62,57

62,62

67,71

64,12

64,01

 


Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi

                           Matemātikā                                           Latviešu valodā

 

Mācību gads

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

Vidēji laukos

2011./12

41,21

55,35

-14,14

 

2012./13

45,19

51,91

-6,72

 

2013./14

47,83

54,23

-6,4

 

2014./15

62,33

56,74

5,59

 

2015./16

28,57

54,87

-26,3

 

2016./17

41,87

53,46

-11,59

 

2017./18

43,54

49,79

-6,25

 

 

Mācību gads

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

Vidēji laukos

2011./12

60,99

62,53

-1,54

 

2012./13

64,14

64,12

0,02

 

2013./14

69,43

63,23

6,2

 

2014./15

71,93

61,09

10,84

 

2015./16

54,81

62,82

-8,01

 

2016./17

62,64

65,18

-2,54

 

2017./18

70,91

64,77

6,14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                   Angļu valodā                                                            Latvijas vēsturē

Mācību gads

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

Vidēji laukos

2011./12

61,2

61,17

0,03

 

2012./13

47,75

61,56

-13,81

 

2013./14

66,14

62,83

3,31

 

2014./15

69,2

65,6

3,6

 

2015/16

36,50

66,72

-30,22

 

2016/17

65,39

70,73

-5,34

 

2017./18

72,44

68,01

4,43

 

 

Mācību gads

Krotes Kronvalda Ata pamatskola

Vidēji laukos

2011./12

61,93

64,57

-2,64

 

2012./13

61,57

63,73

-2,16

 

2013./14

58,53

62,25

-3,72

 

2014./15

72,21

65,01

7,2

 

2015./16

46,08

60,34

-14,26

 

2016./17

64,00

66,19

-2,19

 

2017./18

69,41

64,78

4,63

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

        

 

 

 

Eksāmenu rezultāti 2018./2019.m.g.

 

 

Latviešu valoda

Matemātika

Angļu valoda

Krievu valoda

Latvijas vēsture

 

Skaits

%

Skaits

%

Skaits

%

Skaits

%

Skaits

%

Skolā

7

63,38

7

50.67

6

81,00

1

48

7

60.5

Novadā

47

62,90

47

48.06

37

71,32

10

57,60

47

59,32

Valstī

11444

64,39

15605

55.7

13102

70,50

2432

71.27

15539

63,01

 

Eksāmenu rezultāti pa gadiem ir mainīgi. Tos ietekmē klases skolēnu zināšanu līmenis. Skolēniem grūtāk veicās ar matemātikas eksāmenu, skolas rādītāji zemāki nekā vidēji laukos. 2015./2016.m.g. skolēnu mācību rezultāti visos mācību priekšmetos ir zemi arī ikdienas darbā.

 

 

Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos ( diagnosticējošajos un eksāmenos iepriekšējā mācību gadā) 2017./2018.m.g.

 

3. klase – diagnosticējošie darbi

Priekšmets

Skolēnu skaits

Nepietiekams

Pietiekams

Optimāls

Augsts

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Latviešu valoda

10

0

0%

3

30%

6

60%

1

10%

Matemāt.

10

0

0%

4

40%

4

40%

2

20%

 

6.klase – diagnosticējošie darbi

Priekšmets

Skolēnu skaits

Nepietiekams

Pietiekams

Optimāls

Augsts

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Latviešu valoda

10

0

0%

1

10%

8

80%

1

10%

Matemātika

10

2

20%

2

20%

6

60%

0

0%

Dabaszin.

10

0

0%

4

40%

6

60%

0

0%

 

9.klase – eksāmeni

Priekšmets

Skolēnu skaits

Nepietiekams

Pietiekams

Optimāls

Augsts

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Skolēnu sk.

%

Latviešu valoda

9

0

0%

2

22%

7

78%

0

0%

Angļu valoda

8

0

0%

3

38%

1

12%

4

50%

Krievu valoda

1

0

0%

1

100%

0

0%

0

0%

Matemāt.

9

1

11%

5

  56%

3

33%

0

0%

Latvijas vēsture

8

0

0%

1

13%

7

88%

0

0%

                                                                                                                           

94% vecāku apstiprina, ka no skolas saņemtā informācija ir precīza un korekta, 6% -noliedz.

Mācību priekšmetu skolotāji uzskaita un analizē katra skolēna zināšanu un prasmju apguves līmeni VPD, pārbaudes darbos, un izdara secinājumus, sagatavo ziņojumus pedagoģiskās padomes sēdēm.

 

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolā 2017./2018.m.g. eksāmenus latviešu valodā, Latvijas vēsturē un angļu valodā nokārtoja augstāk nekā vidēji laukos

2.Pēc 9.klases skolēni sekmīgi turpina mācības citās izglītības iestādēs

1.Veicināt zināšanu uzlabošanu matemātikā

2.Turpināt analizēt skolēnu sasniegumus eksāmenos un diagnosticējošos darbos pamatojoties uz secinājumiem, veikt pārmaiņa mācību procesā

 

5.4.        Joma „Atbalsts izglītojamiem”

5.4.1.  Kritērijs “Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts”

 

Skolā darbojas atbalsta personāls – logopēds, psihologs, pedagoga palīgs, darbam ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības. Atbalsta personāls izstrādājis rīcības plānu un sistēmu, kas veiksmīgi darbojas skolā. Regulāra sadarbība notiek starp skolotājiem, vecākiem un citām institūcijām, nodrošinot pieejamus atbalsta pasākumus skolēniem. Skolēni pēc pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikumiem un atbilstoši piešķirtai speciālās izglītības programmai gūst atbalstu mācību satura apguvē, saņemot atgādnes, konsultācijas, individuālo darbu pēc izstrādāta plāna, laika pagarinājumu skolas un valsts  pārbaudes darbos.

 Logopēds darbojas un veic izpēti skolas pirmsskolas grupās, pamatskolā.

Visiem skolas skolotājiem un darbiniekiem ir speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzībā atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai.

Skolēniem ar psiholoģiskām un sociālpedagoģiskām problēmām tiek piesaistīts Bunkas pagasta sociālais darbinieks darbā ar ģimenēm un bērniem, pēc nepieciešamības arī Priekules novada pašvaldības sociālais dienests. Nepieciešamības gadījumos skola sadarbojas ar bāriņtiesu un policiju. Ārkārtas gadījumos tiek izsaukta ātrā palīdzība. Skolas un pirmsskolas skolotāji katru gadu tiek informēti par bērnu drošības un veselības pasākumiem. Katra mācība gada septembrī, janvārī, kā arī pēc vajadzības tiek veikta pedikulozes (pārbaudes žurnāls) pārbaude. Skola sadarbojas ar Priekules slimnīcas zobārstu praksi, katru gadu veic zobu profilaktisko pārbaudi un apmeklē zobu higiēnisti.

Skola piedalās veselīga dzīvesveida pasākumos- sporta pasākumi,  ESF atbalsta programmās “Skolas auglis” un “Skolas piens”. Projekta "Celies, velies, ripo droši!" ("Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" projekta nr. 9.2.4.2/16/I/075) ietvaros 2.klases skolēni apmeklē baseinu Liepājā. Skolā notiek pasākumi ar sportiskām aktivitātēm. Priekules novada 5.klases skolēni saņem atmaksātas brīvpusdienas. Skolā darbojas pagarinātās dienas grupa. Darbs notiek līdz autobusa atiešanai.

Skolotāju un vecāku atbalstam skolā tiek rīkotas izglītojoša rakstura lekcijas.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolā darbojas atbalsta personāls

2.Skolēnu attīstību veicinoša vide

3.Profesionāli un zinoši skolotāji

1.Nepieciešams sociālais pedagogs ikdienā

 

Jomas ,,Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts” vērtējums – labi

 

 

 

 

5.4.2.  Kritērijs “Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)”

 

Skolā ir izstrādātas un noteiktā kārtībā apstiprinātas darba drošības noteikumu ievērošanas instrukcijas. Skolēni un skolas darbinieki ir iepazīstināti ar darba drošības noteikumu ievērošanas instrukcijām valstī noteiktā kārtībā. Skolēni un darbinieki zina, kā rīkoties apdraudētības situācijās un evakuācijas gadījumā. Regulāri tiek veiktas drošības instruktāžas.

Vienu reizi gadā tiek rīkotas praktiskas apmācības skolēniem, skolotājiem un darbiniekiem sadarbībā ar VUGD. Skolas ēkās atbilstoši prasībām ir izvietoti evakuācijas plāni. Skolas telpās ierīkota ugunsdrošības signalizācija. Veikta koka konstrukciju apstrāde ar pretuguns aizsargapstrādes materiālu. Instruktāžas par skolēnu drošību veic klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji, veicot atbilstošus ierakstus e-klašu veidlapās. Nodarbības par satiksmes drošības ievērošanu, rīcību ekstremālās situācijās ir integrētas klašu audzinātāju stundās.

Pirmsskolas bērnu rotaļlaukumam ir nodrošināta sēta. Pirmsskolas bērni ir instruēti un iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem par uzturēšanos skolas teritorijā un ūdenstilpņu tuvumā.

Ir izstrādāti un pieejami Skolas iekšējās kārtības noteikumi un kārtība skolas ārpusklases pasākumu organizēšanai. Skolēni klases stundās ar tiem tiek iepazīstināti. Skolā ir organizēti pasākumi par vardarbību un to veidiem. Priekules un Liepājas  nepilngadīgo lietu inspekcijas pārstāvji ir viesojušies skolā un organizējuši lekcijas. Skolā skolotāji un klašu audzinātāji veic pārrunas par skolēnu uzvedību un attiecībām, lai laikus novērstu skolā vardarbību. Skolā ir izstrādāta kārtība par nepiederošas personas uzturēšanos. Par šo noteikumu ievērošanu atbild skolas dežurants. Skolēni zina, ka par nepiederošu personu uzturēšanos skolas telpās un tās teritorijā ir jāinformē skolas skolotāji, darbinieki un administrācija. Skolotāji un skolas darbinieki ir apmeklējuši kursus par Bērnu tiesību aizsardzību.

65,45% vecāku atzīst, ka skolas darbinieki rūpējas par bērna drošību un veselību vienmēr, 14% - bieži, 20,55% - dažreiz, nekad - nav.

Amatu apraksti paredz, ka ikviens darbinieks atbild par skolēnu veselības un dzīvības drošības pasākumu ievērošanu.

65,45% vecāku piekrīt, ka viņu bērns skolā jūtas droši vienmēr, 20% - bieži, 10,9% -dažreiz, 3,63% - nekad.           

Skolas teritorijā ir izvietotas novērošanas kameras.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Katru mācību gadu notiek evakuācijas mācības skolā

2.Par ārkārtas situācijām un rīcību tajās tiek runāts mācību un audzināšanas procesā

3.Skolas ārpusē ir izvietotas novērošanas kameras

1.Turpināt izglītojošo darbu par skolēnu drošību

2.Pēc iespējām izvietot novērošanas kameras arī skolas iekšpusē

 

Kopumā pamatjomas ,,Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība” vērtējums – labi

 

 

5.4.3. Kritērijs “Atbalsts personības veidošanā”

 

Katra  mācību  priekšmeta un klašu  audzināšanas programmās ir  iekļautas sociālās izglītības tēmas. Klašu audzinātāji, sastādot darba plānus, ir iekļāvuši dažādas sociālās izglītības tēmas: vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarības profilakse, darbība ekstremālās  situācijās  un  satiksmes  drošība,  karjeras  izvēle,  personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas.

Skola informē skolēnus, vecākus un sabiedrību par skolēnu individuālajiem un skolas komandu sasniegumiem - vecāku sapulcēs, skolas skolēnu informatīvajās līnijās, publikācijās Priekules novada avīzē un mājas lapā. Pasākumi veicina izglītojamo personības veidošanos, sociālemocionālo audzināšanu un savas piederības apzināšanos – skolai, pagastam, novadam un valstij. Skolā organizējam pasākumus, lai labāk iepazītu latviešu tautas tradicionālos svētkus – Ziemassvētkus, Mārtiņdienu, Miķeļdienu, Lieldienas. Lai attīstītu valstiskuma apziņu, skolā tiek rīkoti pasākumi - Valsts svētku koncerti, Lāpu gājiens 11.novembrī Aizvīķu parkā , Latvju zīmju veidošanu ar svecēm, Barikāžu piemiņas ugunskurs, esam apmeklējuši Ziemassvētku kauju atceres pasākumu Ložmetējkalnā. Rīkojam pasākumus, kas aktuāli skolēniem – Ziemassvētku balle, Valentīndienas pasākums, klases vakari ar nakšņošanu skolā u.c. Rīkojam ikgadējo vecvecāku un pagasta pensionāru pēcpusdienu ar skolēnu uzstāšanos, skolas padomes organizēto vecāku balli.

Eiropas piederības apziņai tiek rīkota Eiropas diena, kurā konkursa veidā apgūst un pierāda savas zināšanas, esam apmeklējuši atvērto durvju dienas Eiropas Savienības mājā Rīgā.

Pasākumu organizēšanā iesaistām gan vecākus, gan skolēnus, gan skolotājus.

Skolā ir plašs interešu izglītības piedāvājums. Katra mācību gada sākumā tiek veikta aptauja par interešu izglītības pulciņu piedāvājumu, ar kuru var iepazīties skolā. Katra mācību gada noslēgumā skolotāji iesniedz savas interešu izglītības piedāvātās jaunās programmas un atskaites.

Lielākā daļa vecāku atzīst, ka skolas interešu izglītības piedāvājums ir pietiekošs.

69,09% vecāku apliecina, ka skolēniem ir iespēja iesaistīties dažādās ārpusstundu aktivitātēs vienmēr, 21,81% - bieži, 5,45% - dažreiz, 3,63% - nekad.

Skolas administrācija atzīst, ka interešu izglītības programmu saturs veicina skolēnu vispusīgas personības veidošanos.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Daudzveidīgi pasākumi un tradīcijas

2.Patriotiskā audzināšana

3.Plašs interešu izglītības piedāvājums un augsti sasniegumi

1.Nepieciešams sociālais pedagogs ikdienā

 

Kopumā pamatjomas ,,Atbalsts personības veidošanā” vērtējums – labi

 

5.4.4.  Kritērijs “Atbalsts karjeras izglītībā”

Skolā darbojas karjeras izglītība projekta ietvaros. Informatīvi – izglītojošais darbs notiek arī skolas projektu nedēļas ietvaros, interešu izglītībā un skolas ārpusstundu aktivitātēs. Skolā  tiek izlikti  visi aktuālie karjeras izglītības materiāli, kas attiecināmi uz konkrēto mērķauditoriju, piemēram, informēšana par atvērto durvju dienu pasākumiem Latvijas profesionāli izglītojošās skolās, koledžās un arī augstskolās, un citi jaunumi no www.niid.lv, www.profesijupasaule.lv, www.viaa.gov.lv, www.jal.lv, u.c. Skolā ir karjeras izglītības informatīvais stends, kur pastāvīgi tiek izlikta aktuālākā informācija par pasākumiem ārpus skolas un cita dažāda veida informācija, ko jaunieši var izmantot tuvākajā laika periodā sevis izzināšanai un pilnveidošanai. Ārpusstundu aktivitātes karjeras izglītībā:

ü  Mācību ekskursijas;

ü  Tikšanās ar absolventiem, kuri apgūst izglītību profesionāli izglītojošās skolās;

ü  Tikšanās ar absolventiem akcijā “Atpakaļ uz skolu”

ü  Tikšanās ar skolas absolventiem - dažādu profesiju pārstāvjiem

ü  Ēnu dienas;

ü  Izstādes “Skola 201…; Liepājā

ü  Atvērto durvju dienas LVT un KLT Cīravas teritoriālā struktūrvienībā

Informācijas ieguvei skolēni var izmantot skolas datorklasi.

Katra mācību priekšmeta skolotājs savās stundās vismaz reizi semestrī plāno sarunu par skolēnu turpmākajām karjeras iespējām.

 


 

Mācību gads

Absolventu skaits

Vidusskolas

Mācību iestādes ar vidējo izglītību

Citi varianti

2012./2013.

9

 

1-Liepājas maiņu vakarskolā

5-Liepājas valsts tehnikums

 

1-                  Kuldīgas amatniecības skola

 

2-                  Rīgas valsts tehnikums

 

2013./2014.

8

 

 

3-Cīravas PTVS

 

5-Liepājas valsts tehnikums

 

2014./2015.

8

1-Liepājas 10.vsk.

1-                Liepājas Mākslas koledža

1-atkārtoti Krotes Kronvalda Ata psk.9.kl.

2-Liepājas valsts tehnikums

 

2-Cīravas PTVS

 

2015./2016.

5

 

2-Liepājas valsts tehnikums

 

2-atkārtoti  Krotes Kronvalda Ata pamatskolā

3-Cīravas PTVS

 

2016./2017.

10

1-Priekules vidusskola

6-Liepājas valsts tehnikums

 

1-Cīravas PTVS

 

1-Liepājas jūrniecības koledža

 

1-Ventspils Mūzikas vidusskola

 

2017./2018.

9

1-Liepājas vakara maiņu vidusskola

5-Liepājas valsts tehnikums

1-turpina pamatizgl. Liepājas vakara maiņu vsk.

1-Saldus tehnikums

1-speciālā Purmsātu internātpamatskola

2018./2019.

6

1-Liepājas Valsts 1.ģimn.

4-Liepājas valsts tehnikums

1-Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikums

 

 

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Ir karjeras konsultants

2.Skola informē skolēnus par tālākās izglītības iespējām un profesijas izvēli

3.Skola atbalsta citu izglītības iestāžu apmeklēšanu atvērto durvju dienās

1.Organizēt tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem

2.Turpināt organizēt ekskursijas uz dažādiem uzņēmumiem

 

Kopumā pamatjomas ,,Atbalsts karjeras izglītībā” vērtējums –ļoti labi

 

 


5.4.5. Kritērijs “Atbalsts mācību darba diferenciācijai”

 

Mācību darbā skolotāji ievēro skolēna spējas - skolēniem ar mācīšanās grūtībām skolotāji nodrošina atgādnes, individuālo darbu, pieļauj ilgāku laiku darba veikšanai, diferencē uzdevumu grūtības pakāpes. Spējīgākajiem skolēniem tiek doti grūtāki uzdevumi vai veicamo uzdevumu skaits ir lielāks, individuāla pieeja. Lai sekmētu mācību priekšmetu apguvi, skolotāji ikdienas darbā pielieto diferencētu pieeju. Skolā tiek veicināta un atbalstīta talantīgo skolēnu izaugsme. Katru mācību gadu skolēniem ir iespēja iepazīties ar olimpiāžu un konkursu piedāvājumu, sporta sacensību grafiku. Gatavošanās olimpiādēm un konkursiem notiek konsultāciju laikā vai arī skolotāji individuāli strādā ar skolēniem pirms vai pēc stundām. Skolotāji, neskatoties uz nelielo klašu skolēnu skaitu, rod iespēju motivēt skolēnus piedalīties olimpiādēs un konkursos. Skola atbalsta skolēnus un skolotājus, nodrošinot iespēju nokļūt konkursu un olimpiāžu norises vietās, izsakot atzinību par dalību semestra noslēgumu pasākumā.

 Godalgoto vietu ieguvēji kopā ar skolotājiem tiek godināti Priekules novada pašvaldības pasākumā. Skolotājiem tiek apmaksātas konsultācijas. Skola realizē iekļaujošo izglītību.  Klases kolektīvos bērni jūtas labi. Ik mēnesi tiek apkopoti skolēnu mācību sasniegumi, par tiem informēti vecāki.

Klašu audzinātāji informē skolēnu vecākus par pozitīvām un arī negatīvām izmaiņām un aicina uz individuālu sarunu, lai noskaidrotu situācijas cēloņus un meklētu risinājumu. Lai veiksmīgi palīdzētu skolēniem ar mācīšanās grūtībām, skolotāji savā starpā pārrunā problēmas, kā arī tās risina, ja nepieciešams, pieaicina skolas atbalsta personālu.

Skolotāji raksta individuālos plānus un izvērtē skolēnu sniegumu. Skolas atbalsta personāls apkopo informāciju par skolēniem, kuriem ir nepieciešami atbalsta pasākumi vai cita izglītības programma. Skolēnu runas un rakstu valodas attīstības iemaņas nepieciešamības gadījumā pilnveido logopēds. Veiksmīga sadarbība priekšmetu skolotājiem ir ar logopēdu, jo logopēds iepazīstina un dod rekomendācijas skolotājiem, kā labāk un veiksmīgāk strādāt un novērtēt skolēnus.

Skola ir iesaistījusies ESF projektā “Atbalsts izglītojamo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana”.

   49,09% vecāku piekrīt, ka skolotāji ļoti labi pazīst manu bērnu un var ieteikt labāko, 30,9% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, 12,72% - vairāk nepiekrīt nekā piekrīt, 3,63% - nepiekrīt.

Ir apzināti skolēni ar mācību grūtībām un talantīgie bērni. Darba plānošana un reālais darbs ar šiem skolēniem ir veiksmīgs.

Skolā tiek nodrošinātas individuālās un grupu nodarbības mācību rezultātu uzlabošanai. Skola sadarbojas ar vecākiem, informējot par nepieciešamo atbalstu skolēnam.

68,08% vecāku piekrīt, ka skola sniedz konsultācijas, kā vecāki var palīdzēt savam bērnam mācību darbā, 21,27% - nepiekrīt, 14,89% - nezina.

 

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skola veicina gan talantīgo, gan izglītojamo, kuriem ir grūtības mācībās, sasniegumu dinamiku

2.Talantīgajiem skolēniem skolotāji ikdienas darbā dod papildus uzdevumus un iespēju gatavoties un piedalīties olimpiādēs, konkursos

1.Atbalsta sistēmas pilnveidošana izglītojamiem ar mācību grūtībām

2.Lielāku uzmanību veltīt talantīgajiem skolēniem, gatavojot olimpiādēm un konkursiem

3.Turpināt attīstīt skolēnu prasmes atbilstoši viņu spējām

 

Jomas ,,Atbalsts mācību darba diferenciācijai” vērtējums – labi

 

 

5.4.6. Kritērijs “Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām”

 

2011./2012.m.g.  skola sāka īstenot izglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

2017./2018.m.g. ir astoņi skolēni, kuri mācās pēc šīs programmas.

Katru mācību gadu tiek apzināti skolēni ar speciālām vajadzībām. Skolā ir licencēta speciālās izglītības programma skolēniem ar mācīšanās traucējumiem. Lai veiksmīgi strādātu ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, palīdzētu apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas,  20% pedagogu ir ieguvuši papildus specialitāti “Speciālā izglītība (izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem)”. 40% skolotāji ir apmeklējuši tālākizglītības kursus speciālajā izglītībā.

Pamatojoties uz logopēda un psihologa atzinumiem, skolēniem tiek piemēroti atbalsta pasākumi ikdienā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolēni, kuriem tas nepieciešams, tiek piemēroti atbalsta pasākumi

2.Izpēte no pirmskolas vecuma

3.Individuālo plānu izstrāde

1.Turpināt veidot atgādnes un pilnveidot skolēnu prasmi ar tām strādāt

2.Pedagogiem apmeklēt tālākizglītības kursus speciālajā izglītībā

 

Jomas ,,Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām” vērtējums – labi

 

5.4.7. Kritērijs “Sadarbība ar izglītojamā ģimeni”

Skolā notiek informācijas apmaiņa starp skolu un ģimeni. Tiek izmantotas daudzveidīgas informācijas apmaiņas formas: vienotas skolēnu dienasgrāmatas, sekmju izraksti, individuālās tikšanās un sarunas ar klases audzinātāju vai mācību priekšmeta skolotāju, skolas administrāciju, telefoniska saziņa ar klases audzinātāju vai mācību priekšmeta skolotāju, klases un skolas vecāku sapulces, Atvērto durvju dienas. Atvērto durvju dienās vecāki vēro skolēnu darbu stundās un tiekas ar skolotājiem, lai dalītos par redzēto, saņemot atbildes uz interesējošiem jautājumiem.

Informācijas apmaiņas regularitāti nodrošina e-klases sistēma, ko skola izmanto no 2010./2011.mācību gada. Katra mēneša beigās klašu audzinātāji sagatavo skolēnu sekmju izrakstus, kuros fiksē mēneša laikā saņemtos vērtējumus, apkopo kavējumus. Par informācijas saņemšanu vecāki parakstās. Vecākiem informācija par bērna sasniegumiem tiek sniegta arī skolas organizētajās Vecāku kopsapulces dienā, individuālajās sarunās ar klašu audzinātājiem vai priekšmetu skolotājiem, atsevišķos gadījumos sarunās ar skolas administrāciju.

67,27% uzskata, ka skolotāji ciena manu bērnu vienmēr, 16,36% - bieži, 16,36% - dažreiz, savukārt par to, vai bērni ciena skolotājus 74,54% vecāku atbild, ka vienmēr, 18,18% - bieži, 5,45% - dažreiz, 1,81% - nekad.

Skolā divas reizes mācību gadā tiek organizētas klašu vecāku sapulces un skolas vecāku kopsapulces. Sapulcēs vecāki tiek informēti par skolas un klases aktualitātēm, klases skolēnu sekmēm, sasniegumiem un neveiksmēm mācībās, skolas pasākumiem un citiem jautājumiem. 3.,6.,9.klases skolēni un vecāki tiek iepazīstināti ar valsts pārbaudes darbu un diagnosticējošo darbu kārtošanas laiku un norisi. Vecākiem ir iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus par skolas darbu, un klases audzinātāja par to informē skolas administrāciju. Vecāku kopsapulcēs tiek pieaicināti dažādi speciālisti (ārsti, sociālais pedagogs, psihologs, policijas darbinieks u.c.). Tiek iepazīstināti ar skolas budžetu, drošības jautājumiem, ēdināšanas organizāciju, iepazīstinām un organizējam stundas vecākiem, iepazīstinot ar mūsdienu tehnoloģijas iespējām, mācību stundu procesu un metodēm. Skolā aktīvi darbojas Skolas padome, iesaistās mācību procesā, atbalsta bērnus svētkos un citos skolas organizētajos pasākumos, kā arī organizē pasākumus un vada tos.

Skolas vadība kopā ar skolotājiem sekmē iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu, iesaista darbā Skolas padomi un skolēnu līdzpārvaldi, pašvaldības atbildīgās amatpersonas.

95,91% vecāku zina, ka skolā ir Skolas padome, 4,08% - nezin.

63,26% vecāku atzīst, ka Skolas padomes darbība ir lietderīga, 4,08% - noliedz, 30,61% - nezin novērtēt.

Aptaujas rezultāti liecina, ka skolā ir pozitīva sadarbības vide un lietišķa darba atmosfēra.

Skola divreiz gadā aktīvākiem vecākiem izsniedz pateicības rakstus. Skolas personāls ievēro politisko neitralitāti, pedagoģijas, profesionālās ētikas, cilvēktiesību un humānisma principus. Skolā ir laba darba atmosfēra, mikroklimats.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolas padomes darbs

2.Vecāku līdzdalība pasākumu organizēšanā

3.Vecāku un klašu audzinātāju sadarbība

4.Sekmju un kavējumu izraksti

 

1.Turpināt vecāku izglītošanu kopsapulcēs, pieaicinot speciālistus

2.Nepieciešams sociālais pedagogs

 

 

Jomas ,,Sadarbība ar izglītojamā ģimeni” vērtējums –ļoti  labi

5.5.        Joma „Skolas vide”

5.5.1.  Kritērijs “Mikroklimats”

 

Skolas darbinieki veiksmīgi veido skolas tēlu, kopj esošās tradīcijas, ievieš jaunas. Pedagogi iesaista skolēnus skolas tēla popularizēšanā, veidojot piederības apziņu savai skolai un lepnumu par to. Tas tiek veikts ar dažādu rakstu par skolas dzīvi ievietošanu Priekules novada mājas lapā, Priekules novada pašvaldības informatīvajā izdevumā, skolas mājas lapā krotesskola.mozello.lv, portālos liepājniekiem.lv un rekurzeme.lv. Skola ir bagāta ar savām tradīcijām: Zinību diena, Olimpiskā diena, Rudens kompozīciju izstāde, Dzejas dienas, Baltu vienības diena,  Skolotāju diena, Mazpulku rudens skate, Miķeļdienas tirdziņš, Mārtiņdiena, Lāčplēša dienas lāpu gājiens, 18.novembra svētku pasākums, Sporta un drošības dienas, Bluķa vilkšana, Ziemassvētku koncerts, Kronvaldu Ata piemiņas diena, Meteņa diena, Valentīndiena, vecvecāku un pagasta pensionāru pēcpusdiena, Talka, Ģimenes dienas pasākums, pasākums pie A.Krūkļa mežābeles, Pēdējais zvans, izlaidums gan 6gadniekiem, gan 9.klasei. Apaļās gadskārtās tiek organizēti skolas absolventu salidojumi.

43,63% vecāku piekrīt, ka skolai ir augsts prestižs apkārtējā sabiedrībā, 40% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, 7,2% - vairāk nepiekrīt nekā piekrīt, 7,2% - nepiekrīt.

62,5% skolotāju piekrīt, ka viņiem patīk darbs šajā skolā, 37,5% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt.

No 2005./2006. m. g. tiek veidota Gada grāmata par dažādām skolas dzīves norisēm.

Skolā ir vienotas dienasgrāmatas, kurās ir skolas iekšējās kārtības noteikumi. Skola nodrošina cieņpilnu attieksmi pret valsts simboliem un to lietošanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktai kārtībai. Skolas rīkotajos pasākumos ir valsts un Priekules novada  karogs un tiek dziedāta valsts himna. Skolā strādājošais personāls  ir lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei, piedalās skolā un novadā organizētajos patriotiskajos pasākumos, iesaista skolēnus. Skolā strādājošie pedagogi zina un ievēro pedagoģijas, profesionālās ētikas, cilvēktiesību un humānisma principus. Savstarpējo cieņu un labvēlīgo attieksmi vienam pret otru veido skolas personāls, risinot problēmas un konfliktus diplomātiski ar skolas vadības palīdzību. Sadarbība skolā notiek starp skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, iesaistot dažādas institūcijas: sociālo dienestu, psihologu, bāriņtiesu, policiju. Katra darbinieka uzdevumi tiek norādīti amata aprakstā, ar kuru darbinieki tiek individuāli iepazīstināti. Par ārpusklases pasākumiem un uzdevumiem tiek runāts sapulcēs, skolotāji arī paši labprāt piesakās veikt uzdevumus. Par iepazīšanos ar Darba kārtības noteikumiem darbinieki apliecina ar parakstu. Atbalsts personālam ir jūtams, ir radīta piemērota darba vide. Telpās strādājošie pedagogi var dot norādījumus par kabinetu krāsojumu, interjera krāsas izvēli. Klašu telpas un kabineti ir izremontēti, arī koplietojamās telpas iespēju robežās ir sakārtotas, lai būtu ērti gan skolēniem, gan skolotājiem. Arodbiedrība sniedz biedriem materiālo palīdzību, ja tāda nepieciešama. Izstrādājot skolas iekšējās kārtības noteikumus, tiek ņemti vērā skolotāju, skolēnu un vecāku ierosinājumi.

Pirms apstiprināšanas kārtības noteikumi tiek analizēti un apspriesti. Skolā cenšas novērst fiziskos un morālos pāri darījumus. Klašu audzinātāji un priekšmetu skolotāji sadarbojas un kopīgi risina radušos konfliktus, ja nepieciešams, iesaista skolas vadību, vecākus. Iekšējās kārtības noteikumi tiek izstrādāti, apspriesti skolas padomē un apstiprināti pedagoģiskajā sēdē. Skolas iekšējās kārtības noteikumi paredz novērtēt skolēnu un skolotāju sasniegumus. Skolas vadība, pagasta pārvalde un Priekules novada pašvaldība  atbalsta skolēnus un skolotājus konkursos, olimpiādēs un pasākumos, nodrošinot ar transportu. Par sasniegumiem olimpiādēs skolēni un skolotāji mācību gada beigās tiek apbalvoti. Skolotājiem un skolas darbiniekiem regulāri tiek rīkoti pasākumi kolektīva saliedēšanai un pieredzes apmaiņai.

Skolas iekšējās kārtības noteikumi nosaka, kā tiek risinātas uzvedības problēmas un konflikti. Iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un kontroli veic skolas vadība. Skolēnus ar iekšējās kārtības noteikumiem katra mācību gada sākumā iepazīstina klases audzinātājs. Iekšējās kārtības noteikumi ir skolēnu dienasgrāmatās. Ja skolēna rīcība neatbilst iekšējās kārtības noteikumiem, tad tiek piemēroti dažādi pasākumi atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem.

76,36% vecāku piekrīt, ka skolā ir labi iekšējās kārtības noteikumi, 20% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, 1,81% - vairāk nepiekrīt nekā piekrīt, 3,63% - nepiekrīt.

Klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji sadarbojas un risina radušās problēmsituācijas. Skolēnu uzvedības problēmas apspriež pedagoģiskās padomes apspriedēs. Problēmu risināšanā iesaistās klases audzinātājs, mācību priekšmetu skolotāji, skolēnu vecāki, skolas vadība, ja nepieciešams, novada bāriņtiesa vai sociālie darbinieki.

Skolas darbinieki apzinās, cik svarīga ir apmeklētājiem labvēlīga gaisotne skolā. Skolas darbinieki rūpējas, lai skolas telpas būtu tīras un izvēdinātas, telpās būtu mājīgi, tās rotātu skaisti un kopti augi. Pie skolas ieejas sagaida skolas dežurante, kura sniedz apmeklētājiem norādes, kur, kas atrodas un kā atrast nepieciešamo vietu skolā. Skolas darbinieki un skolēni ir gatavi palīdzēt apmeklētājiem, ja tiem rodas problēmas atrast kādu telpu vai cilvēku. Skolas gaitenis tiek noformēts atbilstoši svētkiem. Skolēnu darbi tiek izmantoti skolas noformējumā.

Pieņemot darbā jaunus darbiniekus, tie tiek iepazīstināti ar skolas darba kārtības noteikumiem, amata aprakstu, tiek noslēgts līgums starp darba devēju un darba ņēmēju.

Skolotāji tiek iepazīstināti ar telpām, kurās tie strādās, kā arī ar skolas telpām. Ja rodas jautājumi vai kādas neskaidrības, tad jaunie skolotāji var griezties pēc palīdzības gan pie skolas vadības, gan kolēģiem, gan pie skolas darbiniekiem.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolēni, pedagogi, tehniskie darbinieki ir iesaistījušies skolas tēla popularizēšanā

2.Skolā ir izstrādāti Iekšējās kārtības noteikumi, kas regulāri tiek pilnveidoti, ar tiem tiek iepazīstināti skolēni, vecāki, skolotāji

3.Skola rūpējas par tradīciju turpināšanu

4.Skolotājiem un darbiniekiem ir atbalsts no pašvaldības un skolas

1.Turpināt veidot pozitīvu mikroklimatu skolā

2.Izstrādāt skolas atribūtiku

 

 

Jomas ,,Mikroklimats” vērtējums – labi

5.5.2. Kritērijs “Fiziskā vide un vides pieejamība”

Skola ir gaiša, mājīga, katru gadu notiek kosmētiskie remonti. Skola attīstās, pilnveidojas, modernizējas.

Skola sastāv no trīs ēkām. Pirmajā ēkā atrodas mācību telpas pamatskolas skolēniem, skolas aktu zāle (renovēta 2014.gadā ), 2009.gadā piebūvēta sporta halle. Otrajā ēkā atrodas 3-4 gadnieku grupiņa un skolas ēdnīca. Trešajā ēkā atrodas 5-6gadnieku grupiņas (telpas renovētas un nodotas ekspluatācijā 2017.gada rudenī).

Tiek veikts pakāpenisks un plānveidīgs telpu remonts.

Skolā veikti rekonstrukcijas darbi: datoru klases pārbūve, administrācijas telpu pārbūve, jumta un logu nomaiņa, ēdnīcas telpu remonts un nodrošinājums atbilstoši normatīvajām prasībām.

2016.gadā renovēts un iekārtots dabaszinību kabinets atbilstoši normatīvajām prasībām.

2018.gadā veikts kapitālais remonts 2 mācību klasēm un 1.stāva gaitenim.

Ir uzstādīti 6 āra trenažieri (LEADER ietvaros), ir pirmsskolas bērnu rotaļu laukums (atjaunots 2018.gadā), iesākts veidot 1.-6. klašu skolēnu rotaļu laukums.

Skolā ir telpa brīvā laika pavadīšanai skolēniem, interešu izglītībai, individuālajām nodarbībām, sarunām ar vecākiem.

Skolā tiek veikti kārtējie remonti un klašu telpu nodrošinājums ar mēbelēm.

 Ir higiēnas prasībām atbilstoši sanitārie mezgli un dušas telpas.

69,09% vecāku piekrīt, ka skolas telpas un to iekārtojums ir labs, 21,81% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, 5,45% - vairāk nepiekrīt nekā piekrīt, 3,63% - nepiekrīt.

Skolas teritorija un saimniecības zona nav aprīkota ar nožogojumu, pie visām ēkām ir pagalmi, kurus no piebraucamā ceļa šķir zaļā zona. 2017.gadā tika noasfaltēts pievedceļš pie skolas un pagalms pie 5-6gadnieku grupiņas. Uz pievedceļa ir ierīkoti 2 ātrumu ierobežojoši vaļņi un uzstādītas ātrumu ierobežojošas ceļazīmes. Skolas pagalmā pie sporta halles ir izveidota automašīnu stāvvieta skolas darbinieku un vecāku vajadzībām.

Skolēnu autobusi skolēnus izlaiž iepretī skolas ieejai. Skolēnu nokļūšana skolā ir droša.

Pirmsskolas bērni, dodoties pastaigās, lieto atstarojošās vestes.

Skolēni tiek iesaistīti pavasara uzkopšanas talkās, savu klašu telpu sausās uzkopšanas darbos (paceļ krēslus, notīra tāfeli, izslauka klasi, iznes papīrgrozu).

Skolēni piedalās skolas telpu noformēšanā atbilstoši svētkiem un gadskārtu ritmam.

Skolēnu pienākums ir ikdienā rūpēties par savas klases tīrību un estētisko noformējumu.

Skolēni un vecāki ir apmierināti ar to, ka skolā ir pietiekoši silts, skola ir tīra un sakopta.

78,18% vecāku uzskata, ka skola vienmēr ir tīra un kārtīga, 18,18% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, 1,81% - vairāk nepiekrīt nekā piekrīt, 3,63% - nepiekrīt.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Renovētas telpas atbilstoši likumdošanas prasībām

2.Skolas telpas ir funkcionālas, tīras, ērtas, estētiski noformētas un tiek plānveidīgi remontētas un labiekārtotas

1.Skolas teritorijas sakārtošana

2.Neizremontēto klašu un gaiteņu remonts

 

 

Jomas ,,Fiziskā vide un vides pieejamība” vērtējums – labi


5.6.        Joma „Resursi”

5.6.1. Kritērijs “Iekārtas un materiāltehniskie resursi”

 

Skolai ir visas nepieciešamās telpas izglītības programmu īstenošanai. Telpu iekārtojums, darbavietu skaits klasēs atbilst skolēnu skaitam. Mēbeles piemērotas atbilstoši skolēnu vecumam un tā auguma garumam. Skolā tiek veikta pakāpeniska telpu renovācija. Skolā ir informātikas kabinets, kurš ir aprīkots ar 12 stacionārajiem un 2 portatīvajiem datoriem. Krotes bibliotēkā, kas atrodas blakus skolai, ir telpa mācību literatūrai un  plašs daiļliteratūras, izziņas  un metodiskās literatūras klāsts, kas katru gadu tiek papildināts. Bibliotēkas krājums ir iekļauts novada publisko un skolu bibliotēku katalogā. Darbs notiek integrētajā sistēmā ALISE. Skolēni skolā ir nodrošināti ar mācību grāmatām un darba burtnīcām. Skolotāji ir nodrošināti ar 2 portatīvajiem datoriem un 3 stacionārajiem datoriem. Mācību klasēs un kabinetos ir nodrošināts interneta pieslēgums. 2 klasēs ir   uzstādītas interaktīvās tāfeles. Mācību darbam ir nodrošināti 2 projektori (abi ir pārnēsājami) un kodoskops, 3 printeri, 2 portatīvie datori skolas administrācijai, 1 stacionārais dators lietvedei, 11 planšetes, 2017.gadā iegādāts televizors skolas aktualitāšu rādīšanai skolas gaitenī.

87,5% skolotāju vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, ka viņiem ir visi darbam nepieciešamie resursi, 12,5% - vairāk nepiekrīt nekā piekrīt.

 Regulāri tiek papildināts materiāltehnisko resursu klāsts, ievērojot skolotāju pieprasījumu un reālās iespējas.

Skolai ir apstiprināts budžets, kuru pārzina skolas direktore un skolas saimnieks. Skola racionāli izmanto budžetā paredzētos līdzekļus.

Skola līdzekļu piesaistē izmanto projektu resursus.

Skolai ir sporta halle. Sporta nodarbībām ir nepieciešamais inventārs, kurš regulāri tiek atjaunots un papildināts.

Kopš 2003.gada skola sadarbojas ar zviedru palīdzības organizāciju Gnosjo Hjalpers skolas materiāli tehniskās bāzes papildināšanai (baltās tāfeles, tāfeles flomasteri, skolas soli, krēsli, kopējamais papīrs, rotaļlietas pirmskolai, saimniecības preces u.c.)

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Regulāri tiek papildināts skolas grāmatu klāsts

2.Moderna sporta halle

3.Skolotājiem pieejami digitālie mācību līdzekļi, piem., soma.lv

4.Sadarbība ar Gnosjo Hjalpers (Zviedrija)

 

1.Atjaunot datortehniku un iegādāt jaunu

2.Uzlabot interneta tīkla pārklājumu skolā

3.Turpināt iekštelpu renovāciju

 

 

Jomas ,,Iekārtas un materiāltehniskie resursi” vērtējums – labi

 

5.6.2. Kritērijs “Personālresursi”

 

Skolā ir nepieciešamais personāls izglītības programmu īstenošanai atbilstoši normatīvajām prasībām. Pedagoģisko procesu pirmsskolā nodrošina 3 skolotāji un 2 skolotāju palīgi. Skolā vispārējās pamatizglītības un interešu izglītības programmas īstenošanu nodrošina 12 skolotāji. Skolā ir 5 maģistri (4 - profesionālie, 1 –akadēmiskais). Personāla tālākizglītība tiek plānota un realizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām pirmsskolas un skolas vajadzībām, un tiek finansēta no skolas budžeta. Skolotāji ir ieinteresēti profesionālai pilnveidei, labprāt apmeklē dažādus kursus, seminārus un konferences. Tāpat novada ietvaros notiek pedagoģiskās pieredzes apmaiņa starp izglītības iestādēm. Viņi apgūst programmas specialitātē, IT lietošanā, psiholoģijā, pedagoģijā, kā arī skolā nepieciešamajās specialitātēs.

Skolotāji dalās pieredzē un analizē to. Skolā notiek sadarbība ar atbalsta personālu (bibliotekārs, pagarinātās dienas grupas skolotājs, logopēds).

75% skolotāju atzīst, ka skolas vadība rosina skolotājus lietot jaunas metodes mācīšanas un mācīšanās procesā, 25% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt.

Skola zina savas stiprās un vājās puses, pamatojoties uz ikgadējo pašvērtējuma ziņojumu, plāno tālāko darbību.

Visi skolotāji aptaujā piekrīt vai vairāk piekrīt nekā nepiekrīt apgalvojumam, ka skolā atbalsta jaunas idejas un tehnoloģijas.

50% skolotāju piekrīt, ka ir gatavi jaunām idejām un izaicinājumiem, 50% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt.

Skolas administrācija veicina attīstības plānā noteikto uzdevumu izpildes organizēšanu.

Skolas attīstības plāns 2016.-2019. gadam ir detalizēti izstrādāts, tā darbība tiek nodrošināta.

Skolā ir skolas padome, kas aktīvi iesaistījusies skolas kvalitatīvas darbības nodrošināšanā, attīstības plānošanā un problēmu risināšanā.

Amatu apraksti dod informāciju par administrācijas pienākumu sadali.

Lietvedībā ir skolotāju amatu apraksti. Ar tiem var iepazīties jebkurš skolas darbinieks.

Pedagogu pašvērtējumi, skolas darba analīze rāda, ka skolas vadība ir pietiekoši kompetenti vadījusi skolas darbu.

Visu darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības ir noteiktas darbinieku amatu aprakstos. Slodzes sadalītas, ievērojot skolas īstenotās izglītības programmas prasības un racionālas darba organizācijas nosacījumus, skolotāju pieredzi un kvalifikāciju.

Tehniskajam personālam ir izstrādāti amatu apraksti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tehniskie darbinieki ir apmeklējuši bērnu tiesību aizsardzības apmācības.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Augsti kvalificēts, mērķtiecīgs, profesionāls pedagogu kolektīvs

2.Daudziem pedagogiem (11) ir vairākas kvalifikācijas, kas dod iespēju nodrošināt nepārtrauktu mācību procesu

1.Celt pedagogu meistarību darbā ar modernajām tehnoloģijām

2.Popularizēt pedagogu pieredzi savā skolā un ārpus tās

 

 

Jomas ,, Personālresursi” vērtējums – labi

5.7.        Joma „Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”

5.7.1.  Kritērijs “ Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana”

 

Mērķis - Veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto vispārējās pamatizglītības mērķu sasniegšanu.

Skolas darbības pamatvirziens ir mācību un audzināšanas darbība.

Skolā ir izstrādāta darba pašvērtēšanas sistēma, kura paredz regulāru skolas darba aspektu analīzi un vērtēšanu, kas ir pamats skolas darba stipro pušu un turpmākās attīstības vajadzību noteikšanai. Darbā iesaistīti skolotāji un atbalsta personāls.

Skolas pašvērtēšanas process notiek vairākos līmeņos:

ü  Informatīvajās skolotāju apspriedēs tiek vērtēts ikdienas darbs, notikumi un aktualitātes;

ü  Mācību stundās skolēni tiek rosināti izvērtēt sava darba rezultātus, skolotāji izvērtē mācību stundu norisi;

ü  Semestru noslēgumu sēdēs veic skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanu;

ü  Mācību gada noslēgumā mācību priekšmetu skolotāji, klašu audzinātāji, interešu izglītības pulciņu atbalsta personāls veic sava darba izvērtējumu;

ü  Pedagoģiskajās  sēdēs tiek analizēti pārbaudes darbu rezultāti, sasniegumi olimpiādēs, sporta sacensībās, konkursos, skatēs, izglītojamo mācību sasniegumu dinamika, sadarbība ar vecākiem, interešu izglītības programmu īstenošana u.c. jautājumi;

ü  Tiek veikta anketēšana par aktuālām tēmām;

ü  Mācību gada noslēguma sēdēs tiek analizēta izvirzīto prioritāšu izpilde.

Skolas darba plāns tiek veidots konkrētajam mācību gadam un apspriests katra mācību gada sākumā augusta pedagoģiskās padomes sēdē.

Skolas pašvērtējuma ziņojumu gatavo visi pedagogi, tas tiek analizēts un vērtēts augusta pedagoģiskās padomes sēdēs . Iekšējās kontroles materiāli tiek sistematizēti, to saturs tiek pētīts un analizēts gan skolas vadības sanāksmēs, gan kopā ar pedagogiem.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolas sasniegumu izvērtēšana

2.Notiek izveidotā attīstības plāna realizēšana

 

1.Izmantot EDURIO vai kādu citu sistēmu anketēšanai, izvērtējot un nosakot turpmākās prioritātes skolā

2.Vecāku aktīvāka iesaistīšana

 

Jomas ,, Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana” vērtējums – labi

 

5.7.2.  Kritērijs “ Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība”

Skolā ir izstrādāti visi skolas darbu reglamentējošie dokumenti. Izstrādātie dokumenti ir demokrātiski, ievērojot visas tiem izvirzītās prasības. Skolas nolikumā ir apstiprināta skolas pārvaldes sistēma. Dažādu līmeņu vadītāji tiek iecelti, ievērojot viņu pieredzi un skolas darba vajadzības.

Skolas darbu vada direktore. Viņai  ir vietnieks izglītības jomā. Ārpusstundu pasākumus organizē skolotājs kopā ar klašu audzinātājiem, skolas līdzpārvaldi.

Tehniskā personāla koordinēšana deleģēta skolas saimniekam.

Virtuves personāla koordinēšana uzticēta virtuves saimniecei.

42,85% skolotāju uzskata, ka skolas vadība izturas taisnīgi pret visiem skolas darbiniekiem, 57,14% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt.

90,9% skolotāju atzīst, ka skolas vadība rosina viņus izvirzīt augstus, reāli sasniedzamus mērķus, 37,5% - vairāk piekrīt nekā nepiekrīt, noliegumu nav.

            Gandrīz visi skolotāji atzīst administrācijas darba kvalitāti kā profesionālu.

Skolas vadība pārzina skolotāju darba pieredzi un profesionālo kompetenci.

Skolas vadība koordinē tehniskā personāla nodarbinātības un darba kvalitātes jautājumos.

No 2010./2011.mācību gada skolas vadība ieviesa datorizētu sistēmu – e-klase. Skolotāji tika aktīvi iesaistīti darbā ar e-klasi.  E-klase tiek izmantota arī informācijas un saziņas apritē starp skolotājiem, vecākiem un skolēniem.  Skolas informācija ir izvietota stendos skolā un skolas mājas lapā krotesskola.mozello.lv. Skolotāju nodarbinātība tiek plānota saskaņā ar darba likumdošanu, viņu profesionālo kvalifikāciju, skolas vajadzībām mācību procesa organizēšanai, ievērojot samērīguma principu un iespēju robežās ņemot vērā vecāku pieprasījumus. Skolas vadība nodrošina sadarbību ar Skolas padomi un skolēnu līdzpārvaldi , kuru ieteikumi un priekšlikumi tiek izmantoti skolas darba pilnveidošanā. Direktore darbojas skolas padomē. Skolā koleģiāli tiek risinātas problēmas.

Direktore regulāri pieprasa nepieciešamās ziņas par personālu  no Soda reģistra.

Izanalizējot minētās jomas darbu (aptauja skolotājiem un personālam), secināts, ka skolas vadība atbildīgi organizē, vada un daudzpusīgi kontrolē skolas darbu un veic iegūto rezultātu izvērtējumu.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Skolas administrācija deleģē pienākumus, konsultējas ar skolotājiem pirms lēmumu pieņemšanas

2.Vadība plāno atbalstu un ievieš inovācijas

3.Pedagogu regulāri tiek iepazīstināti ar jauniem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem dokumentiem, grozījumiem tajos

1.Turpināt pilnveidot skolas darba organizāciju

2.Skolēnu līdzpārvaldes aktīvāka iesaistīšana skolas dzīves pilnveidē

 

Jomas ,, Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība” vērtējums – labi

 

5.7.3. Kritērijs “Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām”

 

Skolas vadība nodrošina veiksmīgu sadarbību ar dibinātāju – Priekules novada pašvaldību, kā arī Bunkas pagasta pārvaldi. Kopdarbībā tiek plānots skolas budžets, atbalstīti skolēni un skolotāji. Ar pašvaldības atbalstu tiek nodrošināts transports skolēniem uz olimpiādēm, konkursiem, sacensībām, mācību ekskursijām, karjeras izglītības pasākumiem un atvērto durvju dienām, arī uz novadā rīkotajiem teātra un koncertu pasākumiem. Tāpat arī pirmsskolas darbība tiek nodrošināta ar transportu – dažādu pasākumu apmeklēšanai, ekskursijām. Pašvaldība apmaksā 5. klašu skolēniem pusdienas.

 Pašvaldība finansiāli atbalsta skolotāju tālākizglītību (kursu apmaksu). Skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar novada pašvaldības iestādēm (sociālais dienests, bāriņtiesa, pašvaldības policija), kuras organizē lekcijas, pārrunas un drošības pasākumus (ugunsdrošībā, ceļu satiksmes noteikumu ievērošanā, drošībā uz ūdens, ledus, u.c.). Tāpat tiek kopīgi risinātas dažādas problēmu situācijas skolā.

Notiek metodiskā darba pieredzes apmaiņas semināri ar Liepājas pilsētas skolām.

Skolas vadība sadarbojas ar pārējo novada skolu vadītājiem un Priekules pašvaldības izglītības vadītāju, lai sekmētu izglītības attīstību novadā, vadoties pēc valsts piedāvātajām izglītības reformām, Priekules Mūzikas un mākslas skolu, Liepājas rajona sporta skolu ikdienas dzīves organizēšanā.

Skola sadarbojas ar Bunkas pagasta bibliotēkām (Krotē, Bunkā, Tadaiķos). Bērni apmeklē bibliotēkas rīkotos pasākumus un izmanto bibliotēkas pakalpojumus.

Skolai ir laba sadarbība ar Bunkas  pagasta kultūras nama direktori, apmeklējot un organizējot kopējus pasākumus.

Notiek darbs pie skolas tēla veidošanas, izvietojot informāciju  skolas mājas lapā krotesskola.mozello.lv, Priekules  novada mājas lapā, Priekules novada pašvaldības informatīvajā izdevumā, portālos rekurzeme.lv, liepājniekiem.lv, laikrakstā “Kursas laiks”.

Skola iesaistās

  ESF piedāvātajos projektos:

ü  Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai

ü  Karjeras atbalsts skolēniem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs

ü  Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

Priekules novada rīkotajos projektos, piemēram, Bērnu un jauniešu aktivitātes Priekules novadā. 2017./2018.mācību gadā skola ir iesaistījusies projektā “Esi līderis”. Skola piedalās Eiropas Komisijas finansētā programmā “Atbalsts piena produktu piegāde izglītojamajiem jeb “Skolas piens” un “Skolas auglis”.

Sadarbība ar citām institūcijām - Valsts policiju, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Bērnu Tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu.

 Sadarbība ar Zviedrijas palīdzības organizāciju Gnosjo Hjalpers skolas materiālās bāzes uzlabošanā.

Sadarbība ar Latvijas Mazpulku organizāciju, “Durbes graudu”, z/s “Sudrabkalni”.

Sadarbība ar  Durbes novada z/s “Penti” skolēnu mācību uzņēmumu finansiālai atbalstīšanai (JALatvia).

Sadarbība ar 12. Saeimas ZZS frakcijas deputātu Edgaru Putru skolēnu interešu kabineta iekārtošanā.

 

Stiprās puses

Tālākā attīstība

1.Iesaistās reģionālos, valsts un starptautiskajos projektos, konkursos un citās aktivitātēs

2.Skolas vadība un skolotāji veiksmīgi sadarbojas ar citām iestādēm

1.Turpināt sadarboties ar dažādām institūcijām, līdzdarboties projektos, lai sekmētu skolas tālāku attīstību

2.Pēc iespējām iesaistīties Erasmus+, NordPlus vai kādā citā projektā

 

Jomas „Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām” vērtējums - labi.

 

6.    Citi sasniegumi

Skolēni regulāri piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs.

Ievērojamākie sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos:

2013./2014.m.g.          2.vieta             2.posma bioloģijas olimpiādē 9.klasēm

                                    3.vieta             2.posma matemātikas olimpiādē 7.klasēm

                                    Atzinība          fizikas olimpiādē 8.-9.klasēm

                                    2.vieta             atklātā dabaszinību olimpiāde 3.-4.klasēm

                                    3.vieta             DZM virtuālā skola „Domā, zini, mācies”

Dalība finālā                Dabas muzeja konkursā „Cielavas gudrība” 4.klasēm

                                    1.vieta             starptautiskā projekta PUMO latviešu valodas tiešsaistes                                                      viktorīnu konkursā

2014./2015.m.g.          3.vieta                         2.posma matemātikas olimpiādē 6.klasēm

                                    Atzinība          2.posma latviešu valodas olimpiādē

                                    1.vieta             atklātā dabaszinību olimpiādē 3.-4.klasēm Aizputē

                                    3.vieta             atklātā sociālo zinību olimpiāde 4.klasēm Nīcā                     

2016./2017.m.g.          2.vieta             LiepU Fizikas olimpiādē individuālajā vērtējumā 8.klasēm

2017./2018.m.g.          2.vieta                         2.posma matemātikas olimpiādē 5.klasēm

Atzinība          atklātajā matemātikas olimpiādē 5.klasēm (NMS)

3.vieta             LiepU fizikas olimpiādē 9.klasēm

                                    12.vieta           konkursā “Rēķini galvā” Latvijas finālā, miksike.lv

2018./2019.m.g.          Atzinība          Valsts 2.posma bioloģijas olimpiādē

                                    11.vieta           konkursā “Rēķini galvā” Latvijas finālā, miksike.lv

                                    2.vieta              2.posma matemātikas olimpiādē 6.klasēm

 

 

 

Kopš 1991. gada skolā darbojas atjaunotais Krotes 114. mazpulks, kura dalībnieki regulāri iegūst godalgotas vietas rajonā, novadā un valstī.

2012. /2013.m.g.

ü  Krotes mazpulks ieguva titulu “Rītdienas sējējs - mazpulks”.

ü  Latvijas Mazpulku Goda nomināciju konkursā iegūtas 7 Goda nominācija ”Augsim Latvijai”.

2013./2014. m. g.

ü  Kurzemes un Zemgales reģionu mazpulku forums Tukumā trīs 1.vietas,

ü  Latvijas Mazpulku Goda nomināciju konkursā 2 Goda nominācijas ”Augsim Latvijai”.

2014./2015. m. g.

ü  Kurzemes - Zemgales mazpulku projektu forumā četras 1.vietas,

ü  Latvijas Mazpulku Goda nomināciju konkursā iegūtas 2 Goda nominācijas ”Augsim Latvijai”

2017./2018.m.g.

ü  Kurzemes - Zemgales mazpulku projektu forumā trīs 1.vietas,

ü  Latvijas Mazpulku Goda nomināciju konkursā iegūtas 4 Goda nominācijas “Augsim Latvijai”

2018./2019.m.g.

ü  Latvijas Mazpulku Goda nomināciju konkursā iegūtas 2 Goda nominācijas “Augsim Latvijai”

 

 

Kopš 1995. gada skolā uz Bunkas pašvaldības bāzes darbojas spēcīga folkloras kopa Traistēni”. Krotes Kronvalda Ata pamatskola šajā jomā ir spēcīgāko skolu skaitā valstī. Katru gadu tiek iegūtas godalgotas vietas valsts mērogā.

 

2013./2014. māc. g.

ü  Lejaskurzemes tradicionālās dziedāšanas konkursā “Dziedu dziesmu, kāda bija” trīs 1. vietas,

ü  Lejaskurzemes novada tradicionālās muzicēšanas konkursā „Klaberjakte” koklēšana - trīs 2. vietas,

ü  Lejaskurzemes Stāstnieku konkursā ”Teci, teci valodiņa” divas 1. vietas.

 

2014./2015. māc. g.

ü  Tradicionālās dziedāšanas konkurss “Dziesmu dziedu, kāda bija 2015”, gatavojoties XI Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem četras 1. pakāpes Dižās dziedātājas,

ü  Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu Lejaskurzemes novada sarīkojums - skate, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 1. pakāpe.

2015./2016.māc.g.

ü  Lejaskurzemes  tradicionālās dziedāšanas konkursā „Dziesmu dziedu, kāda bija” Lielās Dziedātājas tituls,

ü  Lejaskurzemes Stāstnieku konkursā ”Teci, teci valodiņa” divas 1.vietas, viena 2.vieta.

2016./2017.māc.g.

ü  1.pakāpes diploms „Traistēniem” Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas „Pulkā eimu, pulkā teku 2017” Lejaskurzemes novada sarīkojumā „Zinu, zinu tēva sētu”.

ü  Lejaskurzemes tradicionālās dziedāšanas konkursā “Dziedu dziesmu, kāda bija” divas  1. pakāpes.

Nofilmēta filma kas veltīta folkloras kopas “Traistēni” 20. pastāvēšanas gadiem. Inta Folkmaņa studija.

2017/2018.m.g.

ü  Lejaskurzemes tradicionālās dziedāšanas konkursā “Dziedu dziesmu, kāda bija” divas 1. pakāpes,

ü  Lejaskurzemes Stāstnieku konkursā ”Teci, teci valodiņa” 1.pakāpe “Dižā stāstniece”,

ü  Skatuves runas konkursā 1.pakāpe

ü  Latvijas folkloras kopu skatē 1.pakāpe

ü  dalība Simtgades dziesmusvētkos.

2018./2019.m.g.

ü  Lejaskurzemes tradicionālās dziedāšanas konkursā “Dziedu dziesmu, kāda bija” divas 1. pakāpes,

ü  Lejaskurzemes Stāstnieku konkursā ”Teci, teci valodiņa” 1.pakāpe “Dižā stāstniece”,

ü  Skatuves runas konkursā 1.pakāpe novadā.

 

 

Kopš 2013./2014.m.g. skolā darbojas Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU)

 

2013./2014.m.g.

ü  SMU “Skalu puikas” valsts mēroga finālā  ieguva atzinību (no 711 Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem uz finālu uzaicināja 12)

2014./2015. m. g.

ü  SMU “Jautrie pirkstiņi”  iekļuva Valsts mēroga finālā

ü  2016./2017.m.g.

ü  SMU “Jautrie pirkstiņi” Ventspilī ieguva nomināciju- Kvalitātes produkts

ü  SMU “Skalu puikas” Vislatvijas Ziemassvētku gadatirgū nominācija- Videi draudzīgs produkts

ü  SMU “Skalu puikas” Liepājas reģionālajā Pavasara gadatirgū nominācija- Inovatīvs produkts

2016./2017.m.g.

ü  SMU „Jautrie pirkstiņi” reģionālajā gadatirgū Ventspilī  nominācija – Kvalitātes produkts.

2017./2018.m.g.

ü  SMU “Skalu puikas” Latvijas mēroga pasākumā “Cits Bazārs 2017” nominācija- Videi draudzīgs produkts

ü  SMU “Skalu puikas” reģionālajos pasākumos “Cits Bazārs” Kuldīgā nominācija- Simpātiju balva, Liepājā- Videi draduzīgs produkts

ü  SMU “Jautri pirkstiņi” Latvijas mēroga pasākumā “Cits Bazārs 2017” nominācija- Sociālo mediju aktivitāte

2018./2019.m.g.

ü  “Sudraba diploms” izgudrojumu izstādē Minox 2018 Jelgavā.

ü  SMU “Paukšķi” Kuldīgā un Liepājā pasākumā  “Cits Bazārs”  nominācija-  Videi draduzīgs produkts

ü  SMU “Jautri pirkstiņi” Kuldīgā  pasākumā “Cits Bazārs ” nominācija- labākais stends

 

SMU regulāri piedalās Priekules novada Uzņēmēju dienās, gadatirgos un nodarbojas ar labdarību.

 

 

Skolā vienmēr ir bijušas panākumiem bagātas sporta tradīcijas. Kopš 2012./2013. māc. g. skolā darbojas sporta skolas MT1 un MT2 grupas.

Ievērojamākie sasniegumi:

2014./2015. m. g.

ü  Liepājas rajona novadu V skolēnu sporta spēles vieglatlētikā 100 un 400 m skrējienā D grupā 1.vieta un Zelta medaļa,

ü  atlases sacensībās Latvijas čempionātam U-14 Kuldīgā 1.vieta lodes grūšanā un tiesības piedalīties Latvijas čempionātā Rīgā,

ü  Latvijas čempionātā -12.vieta.

2015./2016.m.g.

ü  3.vieta individuālā vērtējumā Kuldīgas novada sporta skolas atklātajās sacensībās vieglatlētikā U-12 grupā, 4x100 m stafetē.

ü  Priekules novada skolu iekšējās sacensībās esam 3.vietā.

Priekules novada pašvaldība regulāri atbalsta uzvarētājus - organizē pieņemšanas, stimulē materiāli.

2018./2019.m.g.

ü  1.,3.,5. vieta Latvijas atlases sacensības vieglatlētikā U-14 Kuldīgā.

ü  7.,8. vieta Latvijas čempionātā vieglatlētikā U-14 Rīgā.

ü  1.,2.,3. vieta Liepājas rajona sporta spēlēs lodes grūšanā un stafetē.

ü  1.,3. vieta vieglatlētikas sacensībās Ventspilī.

Priekules novada pašvaldība regulāri atbalsta uzvarētājus - organizē pieņemšanas, stimulē materiāli.

 


 


7.    Turpmākā attīstība

Joma un jomu rādītāji

Tālākās attīstības

1.Mācību saturs

 

1.1. Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas

1.Turpināt padziļināti apgūt mācību priekšmetu standartus un sekot to grozījumiem, izprast mācību saturu jaunās kompetenču pieejas izglītībā kontekstā

2.Efektīvāk plānot mācību saturu un laiku, kas paredzēts tā apguvei

3.Mācību procesā skolotāji ievēro skolēnu vecuma īpatnības

4.Plānot karjeras izglītības tēmas un pasākumus

2. Mācīšana un mācīšanās

 

2.1. Mācīšanas kvalitāte

1.Popularizēt kursos gūtās atziņas dažādu mācību metožu izvēlē un pielietošanā

2.Nodrošināt skolotāju savstarpēju sadarbību mācīšanas procesa plānošanā

2.2. Mācīšanās kvalitāte

1.Attīstīt skolēna personīgo atbildību un aktīvu iesaistīšanos mācīšanās procesā

2.Attīstīt skolēna pašvērtējuma prasmes

3.Pilnveidot skolēnu prasmi organizēt savu mācību darbu

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

1.Pilnveidot skolēnu savstarpējo un paša novērtējumu katrā mācību stundā

3.Izglītojamo sasniegumi

 

3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

1.Veicināt skolēnu mācību sasniegumu pozitīvu dinamiku patstāvīga un mērķtiecīga mācību darba rezultātā

3.2.Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

1.Veicināt zināšanu uzlabošanu matemātikā

2.Turpināt analizēt skolēnu sasniegumus eksāmenos un diagnosticējošos darbos pamatojoties uz secinājumiem, veikt pārmaiņas mācību procesā

4.Atbalsts izglītojamiem

 

4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

1.Nepieciešams sociālais pedagogs ikdienā

4.2.Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

1.Turpināt izglītojošo darbu par skolēnu drošību

2.Pēc iespējām izvietot novērošanas kameras arī skolas iekšpusē

4.3.Atbalsts personības veidošanā

1.Turpināt attīstīt skolēnu pašpārvaldes darbu

2.Izstrādāt un realizēt interešu izglītības programmas atbilstoši skolēnu interesēm

4.4.Atbalsts karjeras izglītībā

1.Organizēt tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem

2.Turpināt organizēt ekskursijas uz dažādiem uzņēmumiem

4.5.Atbalsts mācību darba diferenciācijai

1.Atbalsta sistēmas pilnveidošana izglītojamiem ar mācību grūtībām

2.Lielāku uzmanību veltīt talantīgajiem skolēniem, gatavojot olimpiādēm un konkursiem

3.Turpināt attīstīt skolēnu prasmes atbilstoši viņu spējām

4.6.Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

1.Turpināt veidot atgādnes un pilnveidot skolēnu prasmi ar tām strādāt

2.Pedagogiem apmeklēt tālākizglītības kursus speciālajā izglītībā

4.7.Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

1.Turpināt vecāku izglītošanu kopsapulcēs, pieaicinot speciālistus

2.Nepieciešamas sociālais pedagogs

5.Izglītības iestādes vide

 

5.1.Mikroklimats

1.Turpināt veidot pozitīvu mikroklimatu skolā

2.Izstrādāt skolas atribūtiku

5.2.Fiziskā vide un vides pieejamība

1.Skolas teritorijas sakārtošana

2.Neizremontēto klašu un gaiteņu remonts

6.Izglītības iestādes resursi

 

6.1.Iekārtas un materiāltehniskie resursi

1.Atjaunot datortehniku un iegādāt jaunu

2.Uzlabot interneta tīkla pārklājumu skolā

3.Turpināt iekštelpu renovāciju

6.2.Personālresursi

1.Celt pedagogu meistarību darbā ar modernajām tehnoloģijām

2.Popularizēt pedagogu pieredzi savā skolā un ārpus tās

7.Izglītības iestādes darba pašvērtēšana

 

7.1.Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

1.Izmantot EDURIO vai kādu citu sistēmu anketēšanai, izvērtējot un nosakot turpmākās prioritātes skolā

2.Vecāku aktīvāka iesaistīšana

7.2.Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

1.Turpināt pilnveidot skolas darba organizāciju

2.Skolēnu līdzpārvaldes aktīvāka iesaistīšana skolas dzīves pilnveidē

7.3.Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

1.Turpināt sadarboties ar dažādām institūcijām, līdzdarboties projektos, lai sekmētu skolas tālāku attīstību

2.Pēc iespējām iesaistīties Erasmus+, NordPlus vai kādā citā projektā

8.    Skolas pašnovērtējuma kopsavilkuma tabula

Joma un jomu rādītāji

Vērtējums

1.Mācību saturs

 

1.1. Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas

Labi

2. Mācīšana un mācīšanās

 

2.1. Mācīšanas kvalitāte

Labi

2.2. Mācīšanās kvalitāte

Labi

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Labi

3.Izglītojamo sasniegumi

 

3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Netiek vērtēts

3.2.Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Netiek vērtēts

4.Atbalsts izglītojamiem

 

4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

Labi

4.2.Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Labi

4.3.Atbalsts personības veidošanā

Labi

4.4.Atbalsts karjeras izglītībā

Ļoti labi

4.5.Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Labi

4.6.Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Labi

4.7.Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Ļoti labi

5.Izglītības iestādes vide

 

5.1.Mikroklimats

Labi

5.2.Fiziskā vide un vides pieejamība

Labi

6.Izglītības iestādes resursi

 

6.1.Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Labi

6.2.Personālresursi

Labi

7.Izglītības iestādes darba pašvērtēšana

 

7.1.Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Labi

7.2.Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Labi

7.3.Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Labi

 

 

Krotes Kronvalda Ata pamatskolas direktore                                   Gita Spiģere

2019. gada 30. augustā   

 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .