Dienvidkurzemes novada pašvaldība

KROTES KRONVALDA ATA PAMATSKOLA

Krotes pamatskola, Krote, Bunkas pagasts, Dienvidkurzemes novads, LV-3444, Reģ.nr. 4112901033

tālr. 26183364, 63453070, e-pasts krotes.skola@dkn.lv, www.krotesskola.mozello.lv       

Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

I Vispārīgie jautājumi

1.     Dokuments izstrādāts, lai nodrošinātu Krotes Kronvalda Ata pamatskolā (turpmāk – Skola) vienotu pieeju vērtēšanai kā neatņemamai izglītošanās posma sastāvdaļai.

2.     Mācību sniegumu vērtēšanas procesā tiek ievēroti vērtēšanas pamatprincipi atbilstoši spēkā esošajam pamatizglītībss  standartam: -atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.468.

3.     Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – Vērtēšanas kārtība) nosaka minimālās prasības, kas jāievēro visiem pedagogiem, kas veic izglītojamo (turpmāk – skolēnu) mācību sasniegumu vērtēšanu Skolā.

4.     Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un nepieciešamās izmaiņas var izstrādāt skolas direktore, direktores vietniece izglītības jomā, pedagoģiskā padome. Kārtību un izmaiņas apstiprina ar skolas direktora rīkojumu.

II Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

5.     Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls skolēna sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra skolēna dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās pasākumiem.

6.     Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:

6.1.konstatēt katra skolēna sasniegumus, ievērojot viņa individualitāti;

6.2.veikt nepieciešamo mācību procesa korekciju skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai;

6.3.motivēt skolēnus pilnveidot savus mācību sasniegumus;

6.4.sekmēt skolēnu līdzatbildību par mācību rezultātiem, mācot skolēnus veikt pašnovērtējumu.

III Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un vadība

7.     Skolas administrācija:

7.1.Nodrošina izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu atbilstoši skolas apstiprinātajai izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai;

7.2.Mācību gada sākumā pedagoģiskās padomes sēdē instruē pedagogus par izmaiņām vērtēšanas kārtībā;

7.3.Plāno nepieciešamos pasākumus pedagogu tālākizglītībai par vērtēšanas metodēm;

7.4.Pēc nepieciešamības nodrošina skolotāju un vecāku sadarbību skolēnu mācību sasniegumu analīzē;

7.5.Veido vienotu pārbaudes darba grafiku divas reizes mācību gadā (septembrī, janvārī). Pārbaudes darbu plānojumā – grafikā tiek iekļauti 10 ballu vērtējumam atbilstošie pārbaudes darbi, valsts pārbaudes darbi, diagnosticējošie darbi;

7.6.Semestra sākumā izveido pārbaudes darbu un radošo darbu, kas tiek vērtēti 10 ballu skalā, tabulu (digitālo vietni) to reģistrēšanai. Direktores vietniece izglītības jomā aktivizē pārbaudes darbu grafiku E-klases (elektroniskajā žurnālā, turpmāk – žurnālā) sadaļā “Pārbaudes darba plānotājs”;

7.7.Nodrošina, ka pārbaudes darbu grafiks atrodas skolēniem, skolotājiem un skolēnu vecākiem pieejamā vietā;

7.8.Ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda, kā pedagogi izdara ierakstus par izglītojamo sasniegumiem žurnālā.

8.     Pedagogi:

8.1.Ievēro vienotu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu;

8.2.Katra mācību gada sākumā iepazīstina izglītojamos ar kārtību un prasībām savā mācību priekšmetā;

8.3.Līdz katra mēneša 25.datumam skolas pārbaudes darbu grafikā ( digitālajā vietnē)pēc nepieciešamības veic korekcijas, informējot par to izglītojamos un saskaņojot izmaiņas ar direktores vietnieci izglītības jomā;

8.4.Pirms pārbaudes darba veikšanas izskaidro un pamato izglītojamiem darbā izvirzītās prasības un vērtēšanas kritērijus;

8.5.Uz darba lapām un digitāli veiktos pārbaudes darbus skolotājs glabā līdz mācību gada beigām;

8.6.Pēc vecāku pieprasījuma pedagogs garantē iespēju iepazīsties ar sava bērna pārbaudes darbiem;

8.7.Valsts pārbaudes darbu, monotoringa darbu rezultātu izvērtējumus un ieteikumus turpmākam mācību procesam iesniedz direktores vietniecei izglītības jomā ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to izpildes;

8.8.Visus summatīvos pārbaudes darbus 4.-9. klasē veido tā, lai skolēniem ir iespēja saņemt maksimālo vērtējumu 10 ballu skalā.

8.9.Formatīvo (ikdienas) vērtēšanu 1.-9.klasē veic procentos, tas tiek ierakstīts e-klases žurnālā līdz nākošai stundai. Ja saņemts mazāk par 50%, skolēnam obligāti jāapmeklē konsultācijas

8.10.       Pēc rakstiskā pārbaudes darba izpildes skolotājs pārbaudes darbu novērtē 5 darba dienu laikā, mutisku pārbaudījumu tajā pašā dienā un vērtējumu izliek žurnālā;

8.11.       Ar veikto pārbaudes darbu rezultātiem iepazīstina skolēnus un sniedz skaidrojumu par darba vērtējumu;

8.12.       Veic katra pārbaudes darba rakstisku vai mutisku analīzi, nosaka tālāko darbību, sniedz informāciju izglītojamiem par viņu izaugsmes dinamiku, prognozē tālāko darbību situācijas uzlabošanā, pārmaiņu un attīstības plānošanā.

IV Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas īstenošana

9.     Mācību sasniegumu vērtēšana 1.- 3. klasei :

1.-3.klasē formatīvo ( 1.pielikums) vērtēšanu vērtē mutiski, īsi rakstiski vai procentuāli, summaatīvo vērtēšanu, veicot apguves līmeņos (2.pielikums):

9.1.1.     Sācis apgūt ( žurnālā apzīmē ar burtu “S”);

9.1.2.     Turpina apgūt (žurnālā apzīmē ar burtu “T”);

9.1.3.     Apguvis (žurnālā apzīmē ar burtu “A”);

9.1.4.     Apguvis padziļināti (žurnālā apzīmē ar burtu “P”).

10.  Mācību sasniegumu vērtēšanai 4.-9.klasei izmanto:

10.1.       Formatīvo (ikdienas) vērtēšanu, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem, to izsaka procentos;

10.2.       Diagnosticējošo vērtēšanu, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu, to izsaka procentos;

10.3.       Summatīvo vērtēšanu, ko organizē mācīšanās posma noslēgumā(piemēram, temata, mācību gada), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. To izsaka 10 ballu skalā visos mācību priekšmetos.

11.  Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā tiek ievēroti vienoti vērtēšanas kritēriji:

Apguves līmenis (formatīvais vērtējums)	Sācis apgūt			Turpina apgūt		Apguvis			Apguvis padziļināti
Apgūts (procentos)	1-10	11-20	21-32	33-45	46-57	58-69	70-77	78-86	87-94	95-100
Balles (summatīvais vērtējums)	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
Mutvārdu lietojums	Ļoti, ļoti vāji	Ļoti vāji	Vāji	Gandrīz viduvēji	Viduvēji	Gandrīz labi	Labi	Ļoti labi	Teicami	Izcili
Vērtējums līmeņos	Nepietiekams			Pietiekams		Optimāls			Augsts

12.  1.-3.klasē vienā dienā skolēniem drīkst būt ne vairāk par vienu tēmas noslēguma pārbaudes vai radošiem darbiem., 4.-9.klasē ne vairāk par diviem tēmas noslēguma pārbaudes darbiem vai/un radošiem darbiem,  kas tiek vērtēts 10 ballu skalā.

13.  Gada vērtējuma iegūšanai izglītojamajam obligāti jāizpilda visi tematu noslēguma pārbaudes darbi.

14.  Skolotājs veic ierakstu “nv” šādos gadījumos:

14.1.       Skolēns nepiedalās temata noslēguma pārbaudes darba stundā;

14.2.       Skolēns atsakās veikt uzdevumu;

14.3.       Skolēns piedalās mācību stundā, bet neiesniedz darbu;

14.4.       Skolēns pārbaudes darbu nav nodevis noteiktajā termiņā;

14.5.       Ja darbs izpildīts nesalasāmā rokrakstā;

14.6.       Ja darba izpildes laikā tiek konstatēta neatļautu līdzekļu izmantošana;

14.7.       Ja darbā ir cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi vai cita autora darbs tiek uzdots par savu bez atsauces uz darba oriģināla autoru;

14.8.       Ja darba izpildes laikā izglītojamajam ir neapmierinoša uzvedība un neievēro skolotāja norādījumus;

14.9.       Ja neiesniedz mājas darbu.

15.  Tēmas noslēguma pārbaudes darbi ir jāveic visiem skolēniem. Ja skolēns tos nav pildījis, tad divu nedēļu laikā pēc atgriešanās skolā, savstarpēji vienojoties ar skolotāju, darbs ir jāizpilda. Atsevišķos gadījumos pieļaujams termiņa pagarinājums.

16.  Saņemtā vērtējuma uzlabošana:

Skolēni drīkst uzlabot 1 vērtējumu summatīvos pārbaudes darbos visos mācību priekšmetos katrā semestrī.  Pārbaudes darba rezultātu drīkst uzlabot vienu reizi  1.semestrī līdz 15.decembrim, 2.semestrī līdz 15.maijam.  Ņem vērā augstāko vērtējumu.

17.  Formatīvā vērtēšana 4.-9.klasē tiek vērtēta procentos, to neuzlabo.

18.  Mājas darbu vērtēšanas īstenošana:

18.1.       mājas darbu uzdošanas biežumu nosaka priekšmeta skolotājs . Nākamajā stundā skolēns saņem atgriezenisko saiti par mājas darbu;

18.2.       ja nepieciešams, mājas darbus vērtē procentos,  par to veicot ierakstu mājas darbu žurnālā;

18.3.       ja mājas darba nav, tas žurnālā tiek fiksēts, izdarot ierakstu “nv”, vai uzvedības žurnālā ieraksta “nav mājas darbs”.

19.  1.,2. semestrī 4.-9.klasei ir vērtējums literatūrā ārpusklases lasīšanā.

20.  Ir vienoti vērtēšanas kritēriji praktiskajiem darbiem un prezentācijām ( pielikums nr.3,4).

21.  Par labiem rezultāiem(godalgotas vietas) mācību priekšmetu olimpiādēs ( 2.posma, valsts, atklātās) un konkursos( valsts līmeņa) skolēns saņem vērtējumu attiecīgā mācību priekšmetā 10 ballu sistēmā.

22.   Izliek tikai gada vērtējumus 1. un 2.semestrī vērtējumus neizliek.

23.  9.klasei gada vērtējumus izliek 2 dienas pirms mācību gada noslēguma 1.-8.klasei. 9.klases skolēni var uzlabot mācību gada vērtējumu jebkurā mācību priekšmetā vienu reizi. Skolēns raksta iesniegumu direktores vietniecei izglītības jomā, to var iesniegt līdz dienai, kad notiek pēdējais eksāmens. Attiecīgo mācību priekšmetu skolotāji sagatavo pārbaudes darbu ar mācību gadā apgūtajām tēmām un prasmēm. Skola nosaka pārbaudes darba laiku.

24.  1.-3.klasē mācību priekšmeta skolotāji, izmantojot informāciju no pakārtotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību gada laikā, kuri attiecināmi uz sasniedzamajiem rezultātiem, pieņem lēmumu par attiecīgo apguves līmeni, kas vislabāk raksturo skolēna sniegumu, lietojot apzīmējumus “S” sācis apgūt, “T” turpina apgūt, “A” apguvis, “P” apguvis padziļināti.

25.  4.-9.klasē gada vērtējumu izliek, ņemot vērā visus vērtējumus mācību gada laikā, aprēķinot aritmētisko vidējo. Ja ir piecas un vairāk desmitdaļas aiz komata, tad skolēnam ir tiesības vērtējumu uzlabot,  uzrādot pierakstu klades  un darba lapas Svešvalodās, izliekot gada vērtējumu, ņem vērā izaugsmes principu.

26.  Izliekot gada vērtējumus, ja skolēnam temata noslēguma pārbaudes darbā ir nv( nav rakstīts), tad arī gada vērtējums ir nv.

27.  Skolēni ir atbildīgi par to, lai savlaicīgi informētu savus vecākus/likumisko pārstāvjus par pārbaudes darbu rezultātiem.

28.  Skolēnam , uzsākot mācības Krotes Kronvalda Ata pamatskolas 4.-9.klasē, 2 nedēļu laikā ir jāizpilda diagnosticējošie darbi eksāmenu priekšmetos.

V Sadarbība ar vecākiem

29.  Klašu audzinātāji regulāri (ne retāk kā reizi mēnesī) informē vecākus pa izglītojamā mācību sasniegumiem, nosūtot elektroniski e-klasē, ielīmējot sekmju izrakstus skolēnu dienasgrāmatās, par kuru saņemšanu vecāki parakstās.

30.  Klašu audzinātājiem nepieciešamības gadījumos vecākiem jānodrošina iespēja individuālas tikšanās ar mācību priekšmetu skolotājiem, lai pedagogi izskaidrotu prasības, pārrunātu skolēnu sasniegumus un lai vecāki saņemtu ieteikumus darbam ar bērniem.

31.  Kā saziņas forma starp vecākiem, skolotājiem un skolas administrāciju tiek izmantota sistēma “e-klase”, skolēnu dienasgrāmatas, sarunas pa telefonu, kuras tiek fiksētas e-klasē.

VI Atbalsts skolotājiem un skolēniem

32.  Skolas administrācija skolotājiem nodrošina:

32.1.       savlaicīgu aktuālās informācijas nodošanu;

32.2.       metodiskos pasākumus profesionālās kvalifikācijas pilnveidei;

32.3.       individuālas konsultācijas;

33.  Skolas administrācija skolēniem nodrošina:

33.1.       Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības dokumenta pieejamību un skaidrojumu;

33.2.       Objektīva vērtējuma ieguvi;

33.3.       Iespēju apstrīdēt iegūto vērtējumu( pārbaudes darbā, gadā0. Audzēkņiem un viņu vecākiem ir tiesības vienas nedēļas laikā pēc vērtējuma izlikšanas iesniegt oficiālu pamatotu rakstisku iesniegumu vērtējumu pārskatīšanai. Apelācijas pieprasījums skolas administrācijai jāizskata nedēļas laikā un par tās rezultātiem  trīs dienu laikā rakstiski jāinformē apelācijas iesniedzējs.

VI Noslēguma jautājumi

34.   Vērtēšanas kārtība stājas spēkā ar 08.09.2021.PPS protokols nr.4, labojumi veikti 29.08..

35.  Grozījumus vērtēšanas kārtībā var izdarīt pēc:

35.1.       Ministru kabineta noteikumiem saskaņā ar izmaiņām vērtēšanas sistēmā;

35.2.       Skolas pedagoģiskās padomes priekšlikumiem.

36.  Ierosinājumus grozījumiem var iesniegt visā izglītības procesā un tās rezultātos ieinteresētās personas: skolotāji, izglītojamie, vecāki. To var izdarīt individuāli, grupās, kolektīvi.

37.  Ierosinājumi iesniedzami rakstveidā, motivējot izmaiņu nepieciešamību.

38.  Grozījumus vērtēšanas kārtībā apstiprina skolas direktors, un ar tiem tiek iepazīstināti skolotāji, skolēni un vecāki.

Skolas direktore:                                                         Gita Spiģere

1.pielikums

Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi un formas

1. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā izmantojami šādi metodiskie paņēmieni, vērtēšanas veidi: 

       1.1.Ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;

       1.2.Kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nosakot izglītojamā mācību sasniegumus. Lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot izglītojamā pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;

       1.3.Nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata, semestra, mācību gada noslēgumā.

2. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto dažādas vērtēšanas formas pēc vietas mācību procesā un pēc mērķa:

       2.1.Diagnosticējošā vērtēšana – D (ievadvērtēšana). Izglītojamo zināšanas tiek novērtētas mācību gada sākumā, tēmas sākumā vai tēmu starpposmos (novērošana, saruna, aptauja, tests, pārbaudes darbs, praktiskais darbs u. tml.)

.       2.2.Formatīvā vērtēšana – F ( kārtējā, veidojošā vērtēšana mācību procesa laikā), jaunu tēmu/praktisko darbu uzdevumu posmu apgūšanas procesa starpvērtēšana (novērošana, saruna, aptauja, darba starpvērtējums,  uzdevumu risināšana, praktiskie darbi, pārbaudes darbi, darbs ar tekstu, vizualizēšana, prezentācija, eseja, referāts, diskusija, mājas darbi, darbs stundā u.tml.).

        3.3.Summatīvā vērtēšana – S (apkopojošā vērtēšana tēmas, semestra, gada, skolas noslēgumā), galveno tēmu/ praktisko darbu uzdevumu noslēgumā tiek veikts noslēguma vērtējums vai pārbaudes darbs un semestra beigās (rakstveida, mutvārdu, individuāls vai grupas projekts, pārbaudes darbs,  noslēguma darbs, skolas eksāmeni u.tml.)

2.pielikums

   Skolēna mācību snieguma vērtēšana apguves līmeņos

1. Skolēna sniegums atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam tiek vērtēts saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju un attieksmju apjoms un kvalitāte;

1.2. atbalsta nepieciešamība;

1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.

2. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "sācis apgūt", ja:

2.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve; 2.2. skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā. Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei;

2.3. skolēnam jāturpina sistemātiski mācīties, lai sekmīgi apgūtu tālāko mācību saturu. 3. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "turpina apgūt", ja:

3.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs;

3.2. skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus. Dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei;

3.3. skolēnam jāturpina nostiprināt noteiktas atsevišķas zināšanas, izpratni, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes.

4. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "apguvis", ja:

4.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs;

4.2. skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. Uzdevumu izpilda patstāvīgi;

4.3. skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē.

5. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "apguvis padziļināti", ja:

5.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs. Spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli;

5.2. skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā un starpdisciplinārā situācijā;

5.3. skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē. Šis līmenis nenozīmē, ka skolēns ir pārsniedzis šajā klasē noteikto sasniedzamo rezultātu.

3.pielikums

Vērtēšanas kritēriji praktiskiem darbiem STEM priekšmetos

Nr.p.k.	Kritēriji	Punkti
1.	Darbam izvirzīts mērķis	2
2.	Tiek izvirzīta problēma/hipotēze vai pieņēmums	2
3.	Uzraksta mdarbam nepieciešamos piederumus	2
4.	Uzraksta darba gaitu/ darba gaita dota	5/2
5.	Datu ieguve un raģistrēšana/ dota gatava tabula	5/2
6.	Secinājumi	4
7.	Darba drošība un kultūra	2